Kāzās pārējās sievietes nedrīkst būt greznāk tērptas par līgavu, sasveicinoties vīrietim pirmajam jāsniedz roka sievietei, bērēs jāierodas tērptiem tumšās drēbēs. Tās ir uzvedības normas, ko manto no vecākiem, kā arī apgūst dzīves laikā.
Lai saprastu, cik svarīga ir uzvedības etiķete, parasti pietiek minēt, kā Latvijas vēsturē ienāca bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Ienāca kā “tautu meita”, aizgāja kā “lēdija”. Viņas stilisti nav bijuši daiļrunīgi, taču tauta pēc fotogrāfijām redz, cik nozīmīgs prezidentes izskatā ir bijis grims un apģērbs.
Nepiemērots apģērbs
“Saviem kāzu viesiem biju pateikusi, ka pēc sarakstīšanās dzimtsarakstu nodaļā, būs pikniks pļavā, kur cepsim šašliku. Biju domājusi, ka viesi sapratīs, ka “špiļkas” nav pļavai piemēroti apavi,” savu stāstu par “dress-koda” sapratni pauž Marta. Līgava domāja – viesi sapratīs, kādā apģērbā jāierodas, taču ciemiņi to nebija sapratuši. “Sievietes ieradās sapucējušās augstpapēžu kurpēs un tādas devās arī uz pļavu. Tikai nonākot piknika vietā, daudzi saprata savu kļūdu,” atceras līgava. Varbūt tikai tad saprata, ka pasākums patiesi būs brīvā dabā, nevis sēdēšana zālē pie klāta galda. “Tie, kuri dzīvoja netālu no piknika vietas, sēdās mašīnās un brauca pārģērbties,” stāsta Marta. Iespējams, ka pārpratumi radās, jo jaunais pāris sākotnēji vēlējās klusas kāzas, bez svinīgas ceremonijas. Etiķetes eksperti iesaka laikus izsūtīt ielūgumus un norādīt, kādā apģērbā jāierodas.
Nepatīkama situācija
“Strādāju par oficianti viesnīcas restorānā. Neveiklas situācijas izveidojas gan personāla, gan klientu dēļ,” atzīst Vita. “Pašai nesen bija tā, ka aiz kauna nezināju, kur likties. Klientei, kura lauzītā latviešu valodā centās pie manis noskaidrot brokastu laiku, atbildēju tādā pašā lauzītā latviešu valodā un ar tādu pašu akcentu,” stāsta oficiante. “Nedarīju to speciāli, tas sanāca pats no sevis. Man liekas, ka es pat nosarku,” pastāta oficiante. Darbā ar klientiem viņai jāizmanto gan zināmās valodas, gan to “krustojums” un žesti. “Jāsazinās tā, lai klients saprastu,” skaidro oficiante. Iespējams, tādēļ Marta atbildēja ar akcentu.
Savukārt klienti visbiežāk nonāk neērtās situācijās, jo nepareizi lieto galda piederumus. “Pēdējā laikā ir ļoti populāri pirms bērēm pasniegt minikūciņas cepampapīrā. Cilvēki tās cenšas sakniebt ar dakšiņu. Bet tas ir ļoti neveikli, jo kūciņas ir viena kumosa lielumā. Tās jāēd, turot papīra formā,” pamāca oficiante.
Nepazīstams ēdiens
“Restorānos vienmēr pasūtu ēdienus, kurus pazīstu,” par savām ieražām stāsta Solvita. Iemesls – sieviete baidās izskatīties muļķīgi. Gan galda piederumu izvēlē, gan ēšanas “tehnikā”. “Esmu bijusi japāņu restorānā, kur ēšanai piedāvā irbulīšus. Taču tos neizmantoju, jo neprotu. Ēdu ar dakšiņu. Tagad modernos ēdienus dekorē tā, ka nevar saprast, kas pieder pie ēdiena, kas – pie dekorācijas. Ja mutē paņemts, ārā jau nespļausi, jāapēd. Tādēļ labāk izvēlos pārbaudītas “vērtības”. Iespējams, ja ēdienreizes restorānos kļūtu par manu ikdienu, tad nejustos tajos tik neveikli,” pieredzē dalās Solvita.
Kas veido etiķeti
Ārējais izskats Pirmais, ko cilvēks pamana, – ārējais izskats. Tādēļ situācijai atbilstošs apģērbs ir viens no uzvedības etiķetes galvenajiem punktiem. Vēl pirms paspēts sasveicināties vai iepazīties, apģērbs vēsta par cilvēka tautību, sociālo slāni, vecumu. “Izejamās” un mājas drēbes – tāds apģērba sadalījums bija zināms jau senatnē, kad pastalas pret ādas kurpēm nomainīja tikai īpašos gadījumos. Ja sievietes galvu sedz parandža, skaidrs, ka viņa nāk no Austrumu valstīm. Ja jaunietis ģērbts melnas krāsas apģērbā, ko rotā galvas kausi, viņš automātiski tiek pieskaitīts pie “metālistiem” vai “gotiem”.
Saskarsmes atšķirības Sasveicināšanās ir nākamais posms pēc ārējā izskata, kas veido uzvedības etiķeti. Atšķirīgi saveicināšanās rituāli ir ne tikai dažādām tautām, bet arī cilvēkiem no vienas tautības, dažādām vecuma grupām, sabiedrības slāņiem. Kādam ir pašsaprotama saskūpstīšanās, citam sarokošanās, vēl kādam – tikai vārdiska sasveicināšanās. Jebkurā gadījumā, lai dibinātu veiksmīgas attiecības, ir svarīgi uz sveicienu atbildēt. Ja cilvēks neatbild uz sveicienu, otra puse to var uztvert kā nevēlēšanos kontaktēties vai necieņas izrādīšanu.
Ēšanas paradumi Pēc sasveicināšanās, sarunas visbiežāk turpinās pie galda. Ēst ar rokām vai lietot galda piederumus? Kur likt salveti – uz galda vai šķīvī, kuru dakšiņu lietot vispirms? Šādi un līdzīgi jautājumi rodas, sēžoties pie “neparasta” galda. “Savējie vienmēr sapratīs,” pie šāda principa var pieturēties, ja neierasta maltīte notiek radu un draugu pulkā. Citādi ir gadījumos, kad maltītē piedalās dažādi cilvēki. Tad der pieturēties pie vispārpieņemtām normām. Ja jāiet ciemos pie nepazīstamiem cilvēkiem, vislabāk noskaidrot, kādas viesības saimnieki paredzējuši.
