Kā saistītie grozījumi likumos, kas skatāmi vienkopus ar valsts budžeta projektu 2019. gadam, steidzamības kārtībā tiek virzītas izmaiņas arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Likumprojekts paredz noteikt šaujamieroču turēšanas aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem, pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu no fonda pilngadīgām personām, ja tās paralēli mācībām strādā, kā arī definēt apstākļu kopumu, kad likuma izpratnē būtu uzskatāms, ka vecāks izvairās no uztura došanas savam bērnam. Iecerēts, ka tas ļaus efektīvāk piemērot kriminālatbildību uzturlīdzekļu parādniekiem.
Kas nemaksāja, arī nemaksāsSanta Reimane, alūksniete:
“Manuprāt, tie ir valsts izmisuma soļi. Uzskatu, ka tie, kas nemaksāja iepriekš, arī nemaksās tagad. Salīdzinoši maz cilvēkiem kaut kas mainījās sakarā ar jaunieviestajiem noteikumiem, piemēram, par autovadītāja apliecībām. Tiesību atņemšana līdzās ar nemaksātāju vārdu publicēšanu ir veids, kā valsts vēlas mudināt nemaksātājus sākt atmaksāt parādu, kas radies pret valsti – ja kāds no vecākiem nemaksā alimentus, to viņa vietā dara valsts, kura vēlāk no nemaksātāja piedzen izmaksāto summu. Tāpat likumsakarīgs solis ir par izmaiņām Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā – ja parādnieks lēmumu maksāt uzturlīdzekļus ignorē un turpina izvairīties maksāt savam bērnam, ar iesniegumu policijā turpmāk varēs vērsties ne tikai vecāks, bet arī fonds. Valdība saprot, ka parādi tikai aug, un jāķeras pašiem pie lietas, ieviešot arvien jaunas sankcijas. Gribētos jau naivi cerēt, ka nemaksā tikai tie, kuriem naudiņas tiešām nav, nevis ir kaut kādi aizspriedumi vai negatīva attieksme pret bērnu, vai vēl trakāk – māti vai tēvu, kurš audzina kopīgo bērnu. Manuprāt, bērna minimālā uzturēšanas summa ir katrā pilsētā savādāka – piemēram, dzīvojot Rīgā, ar 100 eiro nevar pat normāli bērnudārzu nomaksāt, nemaz nerunājot par dzīvošanu, ēšanu, apģērbu un izklaidi, turpretī laukos ar 100 eiro jau var nosegt pietiekoši daudz vajadzību. Taču, kā jau jebkuram vecākam savam bērnam gribas dot visu to labāko, tad vajadzības pieaug un arī summai būtu jābūt lielākai. Lai cik slikti tas skanētu, bet nauda ļauj baudīt dzīvi vairāk ne tikai pieaugušajam, bet arī bērnam, bez naudas nu nekā. Pati arī saņemu uzturlīdzekļus, taču ar otru pusi ir vienošanās, oficiāli neesam vērsušies nevienā iestādē par uzturlīdzekļu piedzīšanu vai tamlīdzīgi.”
Jāpiemēro sankcijas, lai saprastuArmands Pilds, maksā uzturlīdzekļus:
“Katrs esam atbildīgs par savām atvasēm. Bērna nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem visupirms ir vecāku pienākums, un nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam vismaz noteiktajā minimālajā apmērā. Jā, arī es maksāju alimentus un uzskatu, ka tas ir tikai normāli. Esmu arī par šī likuma ieviešanu, jo Uzturlīdzekļu garantiju fonda sniegtā informācija liecina, ka pagājušā gada beigās bija aptuveni 500 parādnieki, kuriem pieder viens vai vairāki šaujamieroči. Manuprāt, grozījumi izstrādāti ar mērķi nepieļaut situācijas, kad parādnieks, kurš nenodrošina savu bērnu ar uzturlīdzekļiem, vienlaikus var atļauties izlietot savus līdzekļus aktivitātēm un hobijiem, kas prasa finansiālu ieguldījumu. Protams, šis būs jāizsver kārtīgi, jo ir cilvēki, kuriem tiešām nav stabilu ienākumu vai naudas, bet ir tādi, kam vienkārši vienalga. Ja tas ir otrais variants, tad jāpiemēro visi iespējamie soda veidi, kas Latvijas likumdošanā noteikti.”
