Ik pa laikam mednieki spriež, ka tāpat kā vārnas un žagatas vajadzētu atļaut šaut arī kraukļus, jo tie noplēšot mazos zaķēnus un izpostot ūdensputnu ligzdas. Arī viens otrs mājputnu perējums kļūst par barību augošajiem kraukļu bērniem.
Mācās ilgi un cītīgi
No vārnu dzimtas putniem Latvijā visu gadu medīt drīkst pelēkās vārnas un žagatas. Kraukļu medības Latvijā aizliegtas kopš 2004. gada, kad Latvija pievienojās tā sauktajai Eiropas Putnu direktīvai. Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis spriež, ka Meža dienesta kompetencē nav rosināt izmaiņas šajā direktīvā, turklāt būtu nepieciešami rūpīgi pētījumi, kas pamato šādu prasību.
Latvijā zinošākais kraukļu dzīves pētnieks ir Slīteres nacionālā parka zoologs Vilnis Skuja. Viņš vērtē, ka Latvijā pašlaik kraukļu skaits ir tāds, kādu to spēj uzturēt ekosistēma. Vienam kraukļu pārim esot nepieciešama ap 17 kvadrātkilometru liela teritorija. “Viņi kontrolē platību aptuveni piecu kilometru rādiusā ap savu dzīvesvietu,” saka ornitologs.
Dibināt ģimeni kraukļi sākot ne ātrāk kā četru gadu vecumā, bet līdz tam jaunie putni īpašos baros klejojot plašā teritorijā kopā ar vecākiem putniem, apgūstot dzīves pieredzi. Ziņas par Slīterē gredzenotajiem putniem viņš saņēmis no Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Baltkrievijas.
Latviešu tautas ticējums vēsta, ka tam, kurš šauj kraukli, plinte vairs taisni “nevelk”.
“Pašlaik trūkst sakaru ar Krieviju, bet pieļauju, ka daļa no Latvijā izperētiem putniem uzturas arī tur, īpaši tāpēc, ka tur vēl nav tik striktu prasību par izgāztuvēm un dzīvnieku kapsētām, kā Latvijā.” Lai gan nostāsti vēstī, ka kraukļi varot dzīvot pat 300 gadu, patiesībā viņu mūžs ir desmit reižu īsāks. Vecākie putni varētu sasniegt 40 gadu vecumu. Tie ir visēdāji, bet, ja ir iespēja, priekšroku dod kritušiem dzīvniekiem.
Robi vides izglītībā
Mednieki zina, ka, tikko viņi paspēj apstrādāt medījumu, tūlīt uzrodas kāds krauklis, lai atliekas nokoptu. V. Skuja apšauba versiju, ka kraukļi ievērojami samazina medījamo putnu un sīko zīdītāju skaitu. “Protams, ka krauklis kā jebkura dzīva radība barību meklē tur, kur tā vieglāk pieejama, īpaši mazuļu barošanas laikā. Ja viņš dzīvo izgāztuves tuvumā, kur mētājas biezpienmaizes un desmaizes, viņs ēdīs tās. Ja blakus perē daudz ūdensputnu, gan izēdīs arī to ligzdas,” teic pētnieks.
Viņš atgādina, ka jauno mednieku apmācībā lielāka uzmanība būtu veltāma ekoloģijas mācīšanai, lai cilvēkam rastos izpratne, kas īsti un kā mežā notiek. “Citādi darbojas tādi piecdesmito gadu domāšanas stereotipi – kas ar mums konkurē, to izskaužam,” saka V. Skuja un atgādina, ka pēdējo gadu mīkstās ziemas ļauj izdzīvot daudzām vārgākām stirnām un tas var radīt kādas epidēmijas uzliesmojumu.
