Ir pagājis pusgads, kopš Alūksnes novadā vairākiem pagastiem ir viens vadītājs. Sākumā tam bija liela iedzīvotāju pretestība, bet nu vairāk vai mazāk cilvēki un arī paši pagastu pārvalžu vadītāji ar to ir samierinājušies. Kā šajā laikā ir veicies un kādas pārdomas raisījušās, saruna ar Ziemera, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagasta pārvaldes vadītāju Ivetu Vārtukapteini.
Darbs ar pašvaldību I.Vārtukapteinei ir saistīts jau kopš 2003.gada, kad Ziemera pagasta pārvaldē sāka strādāt kā sociālā darbiniece. “Es neskatos uz cilvēkiem “no augšas”, jo pati esmu bijusi šajā vidē, sākot ar sociālās jomas problēmām,” viņa saka. 2005.gadā kļuva par Ziemera pagasta padomes sekretāri, bet pēc pašvaldību vēlēšanām pērn vasarā, kad līdzšinējā pagasta vadītāja Valda Zeltiņa tika ievēlēta novada domē, I.Vārtukapteine kļuva par Ziemera pagasta pārvaldes vadītāju. Savukārt kopš šā gada aprīļa ir jau trīs pagastu pārvalžu vadītāja – Ziemera, Veclaicenes un Jaunlaicenes. Ar katru pārvaldāmo teritoriju viņai ir cieša saistība. Veclaicenē Iveta ir pavadījusi lielu daļu bērnības, jo tur dzīvoja viņas krustmāte. Ziemera pagastā Iveta dzīvo pati ar savu ģimeni, bet Ivetas vecāki tagad dzīvo Jaunlaicenes pagastā. Katrs pārvaldāmais pagasts viņai ir mīļš un tuvs, zināmi tur dzīvojošie cilvēki. I.Vārtukapteines darba kabinetā uz galda nozīmīgu vietu ieņem trīs mapītes, kur katrai ir citādāks uzraksts – viena ir par Ziemera pagastu, otra – par Jaunlaicenes, bet trešā – par Veclaicenes pagastu. “Ja ir sava sistēma un kārtība, tad ir viegli strādāt,” smaidot saka Iveta. Viņa neslēpj, ka darbs pašvaldībā ir grūts, bet tāpat viņai tas ļoti patīk – it īpaši dokumentu apstrāde, saskarsme ar cilvēkiem, turklāt katra diena esot citādāka, bagāta jauniem notikumiem. “Man ir ļoti spēcīga un laba darbinieku komanda. Katrā pagasta pārvaldē strādājošie man ir liels atbalsts – tad vadītājam ir viegli strādāt. Kā vadītāja esmu prasīga bet tajā pašā laikā esmu ļoti pretimnākoša un labestīga. Turklāt mums kolektīvā patīk humors – tas uztur dzīvīgumu,” saka I.Vārtukapteine.
– Kā esat mainījusies, kopš kļuvāt pagastu vadītāja?
– Ja esmu izvirzījusi kādu mērķi, tad kāpinu savu gribasspēku, lai to sasniegtu. Vadītājam ir jābūt savai nostājai – nevar locīties pa labi vai pa kreisi. Ja es prasu, tad gaidu arī rezultātu. Varbūt ārēji tā neizskatās, bet tā ir. Prieks, ka darbinieki ir saprotoši – man nav trīsreiz jāatgādina vai jālūdzas.
– Jūsuprāt, deputātu lēmums par pagastu vadītāju skaita samazināšanu ir attaisnojies?
– Pusgads ir ļoti īss periods, lai varētu visu objektīvi izvērtēt. Ieguvums varbūt ir novada domei, jo tagad viņi strādā ar 6 pagastu vadītājiem, nevis 14, bet pagastu vadītājiem ir plašāks redzējums. Zaudējums – pagastu iedzīvotājiem vadītājs ir retāk pieejams personīgi. Man visi pagasti ir vienlīdz mīļi, katrā no tiem ir daudz radošu cilvēku. Pārvaldīt trīs pagastus ir grūti, jo darba apjoms ir daudz lielāks. Ziemera pagastā ir ap 900 iedzīvotāju, Veclaicenes – ap 200, Jaunlaicenes pagastā – ap 500 iedzīvotāju, bet katrā pagastā ir darbi, kas noteikti jāizdara. Tagad ir daudz vairāk laika jāpavada “uz riteņiem”, lai aizbrauktu uz katru pagastu. Bet esmu izstrādājusi sev sistēmu, ka pirmdienās un ceturtdienās pieņemu iedzīvotājus Māriņkalnā, otrdienās – Veclaicenē, trešdienās – Jaunlaicenē, bet piektdienās tiek sakārtoti dokumenti. Tā kā mana darbdiena nesākas pulksten 8.00 un nebeidzas 17.00, tad arī brīvdienās, vakaros tiek strādāts un nav tā, ka Veclaicenē un Jaunlaicenē esmu tikai reizi nedēļā. Māriņkalns atrodas ļoti labā vietā, jo jaunlaicenieši un veclaicenieši uz saviem pagastiem brauc caur Māriņkalnu. Caurbraucot viņi ienāk Ziemera pagasta pārvaldē un izdara to, ko nepaguvām. Visos pagastos strādā zinoši cilvēki – daudz ko operatīvi nokārtojam, sazinoties elektroniski. Grūtāk ir, kad tuvojas kādi nozīmīgi pasākumi. Turklāt ir notikumi, kas notiek vienlaikus un katram pagastam ir svarīgi, lai es kā vadītāja būtu klāt, piemēram, 1.septembris, izlaidums. Ir bijuši gadījumi, kad nevar saskaņot norises laikus, lai nedublētos – tad kāds apvainojas, bet ir jāizprot situācija, jo es esmu viena.
– Ar ko ir īpašs katrs pagasts, kādu redzat to nākotni?
– Katram ir sava identitāte un “odziņa”. Veclaicenē ir spēcīgs tūrisma speciālists un gids Jānis Prangels. Veclaicenē liels mīnuss ir, ka nav darba vietu, ražošanas – cilvēki strādā tikai pašvaldības iestādēs, veikalā. Tādēļ arī pagastu pamet jaunie cilvēki, likvidēta skola. Veclaicenietim Ēvaldam Vanagam mūža darbs ir kolekcijas veidošana, izzinot kultūras un vēstures mantojumu. Līdz šim kolekcija ir skolas ēkā, bet domājam, kā to pārcelt uz Kornetu centru, lai tā būtu pieejamāka tūristiem. Ir iecere paplašināt tūrisma informācijas punkta darbu, jo Veclaicenē iebrauc daudz tūristu. Aktīvi strādā arī sabiedriskā organizācija “Veclaicenes avotiņš”, kam ir savi mērķi un idejas.
Jaunlaicenieši godā tur folkloras tradīcijas, izkopj dažādu pasākumu rīkošanu. Jaunlaicenē ir unikāls muižas muzejs, saikne ar baronu Volfu dzimtu, spēcīgas teātra tradīcijas – šīs vērtības jaunlaicenieši nemitīgi attīsta. Ziemerieši lepojas ar aktīvo mazpulka darbu, arī šeit ir sava folkloras kopa. Domāju, ka Ziemera mazpulka darbā mēs varētu iesaistīt arī Jaunlaicenes bērnus, jo tas ir svētīgs darbs – mācīt darba mīlestību. Ziemerī ir arī ļoti skaists tautas nams, ar ko lepojamies. Neesam atteikušies no domas Māriņkalnā veidot amatniecības mācību centru, bet tam jārod finansējums ar projektiem. Visos trīs pagastos ir aktīva kultūras dzīve. Šī ir joma, kurā sevi varam parādīt ārpus pagasta, jo ikdienas darbus jau uz āru neredz.
– Pastāstiet par projektu iecerēm pagastos!
– Biedrība “Alūksnes novada attīstībai” iesniegusi projektu par nodarbību rīkošanu dažādām vecuma grupām. Biedrība “Ieviņa” ir iesniegusi projektu par sabiedriskā centra aktivitātēm jauniešiem. Visos trīs pagastos domājam par iespējām, lai jaunieši varētu saturīgi pavadīt brīvo laiku, sportot, organizēt vasaras nometnes – arī šāds projekts ir tapis. Ir iesniegts projekts par aprīkojuma un inventāra iegādi Jaunlaicenes tautas namam un Veclaicenes muzejam. Ir arī projekts Jaunlaicenes muižas muzejam, lai varētu svešvalodās tulkot informāciju par eksponātiem. Mūsu pagastu teritorijas attīstības speciāliste Iveta Veļķere ļoti aktīvi strādā, rakstot projektus.
– Pagastu vadītāji paši vairs nepieņem lēmumus, viss jāsaskaņo ar novadu – vai novadā vienmēr saklausa pagastu vajadzības?
– Personīgi man nav bijis tā, ka novads atsakās palīdzēt – palīdz gan speciālisti, gan deputāti. Manuprāt, pašiem jābūt aktīviem, jāiet uz novada centru un jāklāsta savas idejas. Mūsu pagastu iedzīvotājiem ir radošas, oriģinālas idejas – man kā vadītājai ir pienākums tās “aiznest” uz novada centru. Bet idejām ir jārodas pagastos, turklāt vienmēr noteicošais nav nauda. Daudzi jautājumi arī tiek pārrunāti novadā pagastu pārvalžu vadītāju sanāksmēs, komitejās, kur notiek viedokļu apmaiņa.
– Alūksnes novada deputātu pieņemtie lēmumi palīdz vai traucē strādāt pagastu vadītājiem?
– Konkrēti Ziemera pagastam problēmas radīja deputātu lēmums par izdevumu atmaksu skolēnu pārvadāšanai uz izglītības iestādēm Alūksnes novadā. Veidojās situācija, ka bērniem, kas no Alūksnes brauc mācīties uz Ziemera pamatskolu, nevar atmaksāt ceļa izdevumus, bet šo punktu izmainīja. Deputāti ir nolēmuši, ka ar janvāri novadā būs centralizēta grāmatvedība – tas pagastiem var radīt zināmas problēmas, tomēr ticu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Pašlaik mums Ziemerī un Jaunlaicenē grāmatvedība ir uz vietas pagastos, bet Veclaicenē tā jau tagad ir centralizēta zem novada domes. Tas rada zināmas neērtības. Manuprāt, katrā pagastā grāmatvedi vai uzskaitvedi tomēr vajag uz vietas, bet variēt var ar darba slodzes apmēru. No deputātu puses neesmu izjutusi kontroli vai drastisku nosacījumu izvirzīšanu. Manuprāt, ja novadā redz, ka pagastos strādā un izrāda iniciatīvu, tad arī uzticas.
