Pededzes pagasta “Sprektīšos” 30.martā nodega pirts.
Pededzes pagasta “Sprektīšos” 30.martā nodega pirts. Ugunsgrēku izraisīja kūlas dedzināšana Krievijas teritorijā, jo liesmas robežu – nelielu grāvi – “pārkāpa bez vīzas”.
Senāk mājas abpus robežai atradušās vienā ciematā, bet tagad “Sprektīši” atrodas uz Latvijas zemes “pussalas”, kas iestiepjas Krievijas teritorijā.
“Kad ieradāmies notikuma vietā, pirts jau bija nodegusi. Māju saimnieks paglāba saimniecības un dzīvojamo ēku, ko turpinājām sargāt no liesmām. Bet Krievijas pusē dega jau sešas ēkas, starp kurām bija arī dzīvojamā māja. Varējām glābt traktoru, kam aizdegās priekšējās riepas, pirti un šķūni, tāpēc, daudz nedomājot, devāmies dzēst. Ja nedzēstu jau degošās celtnes, tad ugunsgrēks apdraudētu vēl citu māju un saimniecības ēku,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļas priekšnieks Intars Zitāns.
Apmēram pēc stundas ieradās Pečoru ugunsdzēsēju komanda, bet tai nebija ūdens ņemšanas vietas. Dīķis atrodas Latvijas pusē, tāpēc Alūksnes ugunsdzēsēju un glābēju komandas vīri ar sūkni nodrošināja ūdeni Krievijas kolēģiem. “Tā kopā strādājām, bet robežu abās pusēs kontrolēja robežsargu zaļā patruļa. Ārkārtējā situācijā bija laba sadarbība, jo abu valstu robežsardzes un mūsu dienesta vadītāji piecu minūšu laikā prata vienoties,” atzīst I.Zitāns. Alūksnieši ir palīdzējuši dzēst ugunsgrēkus Igaunijā. Tāda iespēja ir arī Lietuvā, jo to paredz starpvalstu līgumi. Bet ar Krieviju tāda nav. “Iznāk, ka vajadzētu stāvēt un skatīties, bet abās pusēs robežai ir cilvēki, kas nonākuši nelaimē. Tāpēc nevarējām nerīkoties,” uzsver I.Zitāns.
Šis ir lielākais kūlas dedzināšanas izraisītais ugunsgrēks. I. Zitāns pieļauj, ka tajā cietušie pēc pāris gadiem aizmirsīs par to un atkal rīkosies tāpat. Pērn dedzināja mazāk, jo ātri bija zaļa zāle. Toties tagad tās ir vairāk un degšana ir lielāka. Gada pirmajā ceturksnī Alūksnes rajonā bijis 31 ugunsgrēks, no tiem lielākā daļa ir kūlas dedzināšanas izraisīti. Tā ir jau gandrīz puse no pērnā gada ugunsnelaimēm.
