Ugunsgrēks, kas pirmdien izpostīja Parīzes Dievmātes katedrāli, nu jau ir pilnībā apdzēsts. Taču neizsakāmās bēdas, kas palikušas Francijas iedzīvotāju un visu pasaules sirdīs, virmo joprojām. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas. Ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.
Līdz ar lielo nelaimi ir zudusi vērtība, kas tagad paliks tikai atmiņās tiem, kas paspēja izbaudīt katedrāles varenību, greznību un spēku. Ugunsnelaime Parīzes Dievmātes katedrālē ir arī traģisks notikums pasaules kultūras mantojuma saglabāšanā. Notikušais skarbi pierāda, cik tas ir trausls. Viena no pasaules izcilākajām kultūras vērtībām – ikona un mantojuma vērtības simbols, kas Parīzes iedzīvotājiem un miljoniem tūristu ir iedvesusi vērtību stabilitāti, vienā mirklī ir zaudējusi ļoti būtisku oriģinālās mākslas daļu. Vērojot tiešaraides, attēlus, jutu līdzi katram cilvēkam, kas šokējoši noskatījās, kā uguns vara pārņem ēku un dūmu mutuļi savās saujās paņem Parīzes debesis. Cilvēki krita ceļos un dziedāja, darīja vien to kas bija viņu spēkos – juta līdzi.
Pasaule uz Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlušos milzu ugunsgrēku ir reaģējusi ar šoku, skumjām un lūgšanām, paužot vienotību un solidaritāti ar Francijas tautu. Katedrāles atjaunošanu atbalstīt solījuši vairāki Francijā labi pazīstami investori un uzņēmēji, apņemoties ieguldīt vairākus miljonus eiro. Cerēsim, ka restaurācijas darbi uzsāksies ātri, taču jāapzinās, ka pat vislielākā pasaules nauda nespēs atdot zudušo kultūras mantojumu.
Uguns ir stihija, kas paņems visu. Protams, ir arī citas stihijas – plūdi, kas ir ne mazāk šaušalīgi un ik gadus atņem dzīvības cilvēkiem, taču uguns vienā sekundē spēj iznīcināt visu. Sadeg viss, kas ir bijis svarīgs, viss ko esi darījis un kam esi dzīvojis, viss aiziet nebūtībā. Dažkārt – arī dzīvības. Traģiski notikumi ir bijuši arī Latvijā, ik dienu Latvijā ugunsdzēsēji saņem izsaukumus par uguns briesmām. Ir tik daudz informācijas par to, ka pavasarī nav ieteicams kurt uguni vai dedzināt kūlu, bet ik dienu tiek saņemti zvani par kūlas dedzināšanu, par to, ka līdz ar sausās zālēs dedzināšanu aizdegušās saimniecības ēkas, ka radušies lieli postījumi. Vai tiešām tik grūti saprast, ka tā ir nelaime? Vai tiešām jāizaicina liktenis? Neriskē, pirms dedzini – padomā!
