Tieši gadu pēc prasības iesniegšanas, 31.augustā, Gulbenes rajona tiesā tika skatīta Jāņa Cīmiņa prasība pret Alūksnes novada domi par darba līguma grozīšanu. Divas reizes tiesas sēde tika atlikta, jo bija nepieciešams iesaistīt trešo pusi, kā arī prasītāja neierašanās dēļ.
Tiesā apstrīd grozījumus darba līgumā
Pērn 31.jūlijā J.Cīmiņš saņēma jaunizveidotās novada pašvaldības paziņojumu par darba līguma uzteikšanu. Tajā tika piedāvāts grozīt darba līgumu, ļaujot viņam citas darbinieces dekrēta atvaļinājuma laikā pildīt projektu vadītāja pienākumus. Atteikuma gadījumā J.Cīmiņš tiktu atbrīvots. Atbilde bija jādod līdz 3.augustam, kad J.Cīmiņš pieņēma piedāvājumu un arī nodeva izpilddirektorei iesniegumu ar lūgumu paskaidrot, kāpēc netika piedāvāta kāda vakantā darba vieta. Taču atbilde nav saņemta ne uz šo, ne arī uz pieteikumu Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja amatam. J.Cīmiņš prasa tiesai atzīt par spēkā neesošu 3.augusta vienošanos par grozījumiem darba līgumā, kā arī uzlikt par pienākumu Alūksnes novada domei slēgt ar viņu darba līgumu uz nenoteiktu laiku atbilstoši vakancei – teritoriālplānotājs – un piedzīt 10 000 latu morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanai. Tiesa, šobrīd situācija ir mainījusies, tāpēc J.Cīmiņš uzskata, ka pašvaldībai vajadzētu izvērtēt viņa un Antras Lielmanes piemērotību šim amatam. Viņš tiesas sēdē iztiek bez jurista. Alūksnes novada domes pārstāvji jurists Arturs Upīts un zvērināta advokāte Anita Šauriņa noraida visas J.Cīmiņa prasības. Arī trešās puses – Antras Lielmanes – jurists Guntars Freijs šīs prasības atzīst par nepamatotām.
Vai izvēlas pēc politiskās piederības?
J.Cīmiņš informē, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskajā departamentā viņš saņēma skaidrojumu, ka tiek pārkāptas viņa tiesības. Turklāt viņam ieteica parakstīt vienošanos, bet pēc tam to pārsūdzēt. “Tiesāšanās var būt ilga, tāpēc šajā laikā ir nepieciešami līdzekļi iztikai. Man pārmet, ka nepieteicos uzreiz teritoriālplānotāja amatam. Manuprāt, nebūtu nopietni uzreiz pieteikties vairākiem amatiem, tāpēc izvēlējos Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja vietu,” skaidro J.Cīmiņš. Viņaprāt, tāda pieredze un kvalifikācija nebija nevienam citam pretendentam uz šo amatu. “Zaudējis esmu ne tikai es, bet arī pašvaldība, izvēloties šim darbam mazkvalificētu darbinieku. Par kļūdu izvēlē liecina tas, ka viņa vairs nav šajā amatā,” atzīst J.Cīmiņš. Atspēkojot A.Šauriņas izteiktās šaubas par viņa kvalifikāciju, J.Cīmiņš norāda, ka svarīgāka par augstāko izglītību mežsaimniecībā ir viņa daudzu gadu pieredze pašvaldības darbā. “Es neesmu nevienā politiskajā partijā, kuru biedri veido novada domi. Tāpēc nodaļas vadītāja vieta tika cilvēkam, kas tāpat kā domes priekšsēdētājs un pašreizējā nodaļas vadītāja ir Tautas partijā,” spriež J.Cīmiņš.
Anita Šauriņa norāda, ka pagājušajā gadā pēc pašvaldību vēlēšanām tika izveidota jauna juridiska persona – Alūksnes novada pašvaldība.
mārīte dzene
Ar tās lēmumu tika apstiprināts domes administrācijas amatu saraksts. Tajā saimniecisku apsvērumu dēļ tika likvidēts Perspektīvās attīstības nodaļas vadītāja amats, kuru ieņēma J.Cīmiņš. “Vērtējot darbinieku priekšrocības un atbilstību jaunizveidotajai Plānošanas un attīstības nodaļas amata vietai, izvēlējās to, kuram ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Prasītāja kvalifikācija neatbilda nevienai vakantajai darba vietai, tāpēc viņam piedāvāja projekta vadītāja amatu uz laiku,” skaidro A.Šauriņa. Viņa piebilst, ka tika ņemti vērā J.Cīmiņa darba rezultāti, kas “norādīja uz viņa neatbilstību darbam pašvaldības struktūrā absolūtās neprasmes komunicēt, ierosināt, plānot un novest līdz rezultātam uzticēto darbu”. To varot apliecināt visi pašvaldību, ministriju un valsts institūciju darbinieki. J.Cīmiņš jautā, kurš izstrādāja Alūksnes pilsētas attīstības programmu, kuru vienbalsīgi apstiprināja deputāti, un kas uzsāka pirmo detaļplānojumu Alūksnē, ja tie nav viņa darba rezultāti. A.Upīts informē, ka pretendentu piemērotību amatam vērtēja komisija. Tiesnese uzskata, ka būtu vajadzīgi pierādījumi, kā notika amata pretendentu vērtēšana. Tiesa, J.Cīmiņš prasību tiesā nav cēlis par darba uzteikumu, bet par līguma grozījumiem. “Prasītājs nav apstrīdējis uzteikumu, bet gan vienošanos. To varēja izdarīt tikai mēneša laikā,” norāda A.Šauriņa. G.Freijs uzskata, ka J.Cīmiņam prasībā vajadzēja norādīt, ka nav ievērota uzteikuma izsniegšanas kārtība. Acīmredzot ar 1.oktobri, kad darbā atgriezīsies darbiniece, kuras vietu šobrīd ieņem J.Cīmiņš, viņš kļūs bezdarbnieks. Tiesas spriedums tiks paziņots 13.septembrī.
