Atsaucoties uz „Alūksnes Ziņu” 27.maija rakstu „Pārtērē sociālo pabalstu naudu”, kurā minēts pilsētas domes vadības atzinums, ka sociālajā budžetā naudas pabalstu izmaksai vēl pietiek, gribu oponēt.
Mani kā sociālo jautājumu komitejas vadītāju neapmierina pašvaldības 2009.gada sociālais budžets. Jau, kopš sāka veidot šā gada budžetu, uzsvēru, ka sociālajā budžetā vajadzēs minimums 120 000 latu, bet piešķīra tikai 90 000 latu. Pateicoties viena deputāta iniciatīvai, tika iedalīti vēl 18 000 latu. Pašlaik Alūksnes Sociālās palīdzības centra vadītāja Lolita Krūmiņa ir spiesta pārtērēt budžeta līdzekļus un pārkāpt finanšu disciplīnu. Alūksnes pašvaldības nolikums par sociālo palīdzību paredz iedzīvotājiem izmaksāt ne tikai garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu un apmaksāt trūcīgo ģimeņu bērniem brīvpusdienas, bet arī pārējiem iedzīvotājiem sniegt sociālo palīdzību. Manuprāt, šobrīd tā ir ļoti aktuāla problēma.
Man ļoti patika pensionētā skolotāja Ulda Tiltiņa raksts „Alūksnes Ziņās”, kur viņš atzina, ka neēdis cilvēks ir ļoti bīstams. Tam pilnībā piekrītu – cilvēkiem ir jāpalīdz. Alūksnes pašvaldība līdz šim iedzīvotājiem palīdzēja, piemēram, sarūpēja nomaļu malku, iedalīja līdzekļus, lai palīdzētu nomaksāt komunālos maksājumus, iegādātos medikamentus vai palīdzētu atmaksāt uzturēšanās izdevumus slimnīcā. Vai tad šos pārējās palīdzības veidus iedzīvotājiem vairs pašvaldība nesniegs? 120 000 latu ir nepieciešami tikai minimālajam pabalstu grozam, bet deputātiem būtu jādomā, kā palīdzēt arī pārējiem iedzīvotājiem, jo arī viņi ir bijuši nodokļu maksātāji un vai tad viņiem nekas nepienākas?
Atrunāties varētu, ja nebūtu līdzekļu, bet nauda Alūksnes pilsētas domei ir. Četrus gadus esmu uzsvēris, ka pašvaldības līdzekļus tērē nelietderīgi un neesmu balsojis par budžetu pieņemšanu. Pašvaldība atļaujas iegādāties dažādas nevajadzīgas lietas, piemēram, gulošos policistus par 5800 latiem plus vēl informatīvās ceļazīmes tiem. Plostu, kas sākotnēji atradās ezerā pie Tempļa kalna un nu jau leģendāri iesaukts par Noasa šķirstu – šis plosts izmaksāja 10 000 latu, bet jau otro gadu tas mētājas ezera krastā. Uzņēmēju balle pērn rudenī pašvaldībai izmaksāja 6000 latu. Pēdējais nelietderīgais pirkums bija videonovērošanas kameras Alūksnes pašvaldības policijai par 3000 latiem. Kur ir šīs kameras, kāpēc neizmanto? Tās stāv plauktā, jo pusgada laikā nespēj kameras nokomplektēt, lai varētu sākt izmantot darbam! Četrus gadus esmu uzsvēris, ka Alūksnes pašvaldības policija ir neefektīva un nav nepieciešama – tās uzturēšana ir izmaksājusi 200 000 latu. Šī summa ir līdzvērtīga Miera ielas ietves kredīta portfelim! Daudzās pilsētās, kas ir lielākas par Alūksni, piemēram, Valmierā, Gulbenē, vispār nav pašvaldības policijas, citviet ir tikai viens inspektors, kas gādā par sabiedrisko kārtību un pilsētas domes saistošo noteikumu ievērošanu, izpildīšanu. Arī Alūksnē pietiktu tikai ar vienu pašvaldības policistu, kurš reāli strādā, kā pašlaik to dara Gints Teterovskis.
Alūksnes domes pārvaldes aparātam līdzekļu pieaugums ir milzīgs! Ja Viktors Litaunieks kā pilsētas mērs pirms četriem gadiem darba algā saņēma 800 latu mēnesī, tad beidza ar 1600 latu mēnesī – dubultā! Bet no šīs algas apmēra ir atkarīgs arī pārējo domes darbinieku algu apjoms. Pārvaldes aparātam kopumā uzturēšanas izdevumi ir palielinājušies par pusmiljonu – par šiem līdzekļiem varējām asfaltēt Alūksnes ielas un nebūtu jāņem 500 000 latu kredīts! Tagad Alūksnes pilsēta ir ielīdusi kredītu jūgā. Uzskatu, ka Alūksnes pilsēta ir strādājusi bezsaimnieciski. Kā domes deputāts 2005.gada 17.novembrī tiku rakstījis iesniegumu, kurā ierosināju noteikt domes priekšsēdētājam amatalgu konkrētu latos, nevis 10 minimālo algu apmērā. V.Litaunieka atbilde bija, ka iesniegums izskatīts Finanšu komitejas sēdē un nolemts noraidīt izvirzīto priekšlikumu, jo „efektīgi un sekmīgi darbojas jau esošais Darba samaksas nolikums.” To efektivitāti mēs šodien visi redzam.
Diemžēl sociālos jautājumus Alūksnes pašvaldība šogad ir pametusi novārtā un balstīties uz ekonomisko krīzi valstī nav nekāda pamata. Krīze ir vairāk iestājusies galvās, nevis īstenībā.
Daļa Alūksnes pašvaldības deputātu uzskata, ka, piemēram, piešķirt līdzekļus ūdens motosporta klubam „Nord Ost” vai klubam „Kurbads” ir svarīgāk nekā sociālo jautājumu risināšana. Bet pašvaldības sūtība ir domāt par saviem iedzīvotājiem un viņu labklājību. Vistrakāk ir, ja sola un nepilda, bet tikai baro tautu ar solījumiem. Kad aprīlī domes sēdē lēma par līdzekļu piešķiršanu minētajiem klubiem, tika solīts budžeta grozījumos paredzēt papildu līdzekļus sociālajām vajadzībām. Tagad, kad maija sēdē lēma par budžeta grozījumiem, solījums netika turēts.
