Šobrīd Latvijas sabiedrība ir pakļauta naudas varai. Naudas ietekmē nonākušas daudzas valsts darbības jomas, kurām tur nevajadzētu atrasties.
Šobrīd Latvijas sabiedrība ir pakļauta naudas varai. Naudas ietekmē nonākušas daudzas valsts darbības jomas, kurām tur nevajadzētu atrasties. Neskatoties uz to, tirgus ekonomika diktē savus noteikumus un cilvēkiem šķiet, ka pārdoties ir labi.
Nu jau arī Induļa Emša valdības dienas rit valsts budžeta veidošanas ēnā. Izskatās, ka šobrīd Tautas partijas (TP) draudzība ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kā arī Latvijas Pirmo partiju (LPP) pārdzīvo grūtas dienas. Sadarboties ar ne visai populārām partijām TP sagādā lielas raizes. ZZS un LPP savas nepārdomātās darbības dēļ ir zaudējušas lielu daļu no atbalstītājiem, neviens no TP deputātiem nevēlas sekot savu koalīcijas partneru pēdās. Arī divdomīgā situācija attiecībā pret Jāņa Jurkāna vadīto Tautas Saskaņas partiju (TSP) neveicina TP popularitāti vēlētāju acīs. Šobrīd TP atrodas dilemmas priekšā, proti, – saglabāt to, kas ir, vai riskēt un veidot jaunu valdību ar tik neērto Einara Repšes vadīto Jauno laiku (JL). Pagājušās nedēļas vidū no politiskās elites puses izskanēja doma, ka JL varētu izveidot E.Repšes valdības koalīcijas modeli, ja TP turpinās atteikties no sadarbības ar JL. Tomēr neizskatās, ka populārā JL partija riskēs iesaistīties attiecībās ar LPP un Aināru Šleseru.
Vai Latvijas politiskās partijas ir nabadzīgas?
Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas Latvijas politiskajām partijām saziedotie līdzekļi ir salīdzinoši nelieli. Līderis ziedojumu apjomā ir JL, šā gada pirmajā pusgadā partijai saziedoti aptuveni 110000 lati. Šāda summa partijai, kas Saeimā veido lielāko frakciju, nav nekas liels. Domāju, ka tik ambiciozs politiskais spēks kā JL nespēj pārtikt tikai no partijas biedru maksājumiem. Protams, lielākie ziedojumi nonāk partiju rīcībā priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tomēr arī ikdienas darbs prasa nopietnu finansējumu. Vai ar 110000 latiem var nodrošināt pilnvērtīgu lielas partijas darbību visā Latvijā? Interesanti, kā klājas TP, kurai ir nodaļas teju visos Latvijas rajonu centros. TP saziedotā summa ir mazliet vairāk nekā viena trešdaļa no summas, kas saziedota JL.
Neviļus rodas jautājums – kur pazuduši Latvijas oligarhi un lielās naudas summas? Kā zināms, miljonāru Latvijā netrūkst. Šaubos, ka Partiju finansēšanas likuma stingrie ierobežojumi ziedojumu apmēriem varētu būt traucēklis Latvijas varenajiem sponsorēt sev labvēlīgos politiskos spēkus. Varbūt partijas kļuvušas nepaklausīgas un līdz ar to arī naudas kļūst mazāk. Šajā situācijā ieguvējs ir Latvijas sabiedrība.
Latvijas armijas jaunais veidols
Līdz ar pāreju no obligātā militārā dienesta uz profesionālu armiju, tirgus ekonomika ir ieņēmusi noturīgas pozīcijas arī Latvijas bruņotajos spēkos. Pagājušajā nedēļā uz Irāku devās 107 Latvijas armijas karavīri. Šobrīd militārpersonas ir ļoti ieinteresētas doties pildīt savus pienākumus militārās misijās ārzemēs. Izdevība labi nopelnīt un redzēt pasauli ir daudzu Latvijas jauniešu sapnis. Tagad armija sniedz šādu iespēju.
Par pamudinājumu militārajam dienestam nekalpo nacionāli patriotiskas jūtas, prioritātes ir ekonomiskais izdevīgums un karjera. Būtu nevietā salīdzināt nacionālā patriotisma apvītos latviešu strēlnieku laikus un ekonomiski orientēto mūsdienu armiju. Šobrīd armija ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļu. Tikai ar patriotismu armijā nepietiek, savukārt ekonomiskais pamatojums vienmēr būs labs stimuls. Kā zināms, sabiedrībā izmaiņas piedzīvo daudzas tradīcijas un morāles vērtības, bet nauda vienmēr tiek turēta godā. Militārās miera misijas ir iekārojams pasākums Latvijas karavīriem, kā arī ASV militārajai rūpniecībai, tādēļ miera misiju tuvākajā laikā pasaulē netrūks, un Latvijas karavīram nevajadzēs nīkt dzimtenes poligonos. Paliek jautājums – vai ar tirgus ekonomikas motivāciju ir iespējams sasniegt izvirzītos miera misijas mērķus?
Gribas braukt ātrāk
Ar 1.jūliju stājās spēkā virkne izmaiņu ceļu satiksmes noteikumos. Jau pirmajās jūlija dienās daži autovadītāji izjuta jauno sodu sistēmu. Tagad smagā reibumā pie stūres var sēsties divreiz, tikai tad tiesības būs zaudētas, turklāt, lai to atļautos, jābūt turīgam autovadītājam. Sodu bardzība palielinās proporcionāli automašīnu skaitam Latvijas ielās. Šobrīd ikviens auto braucējs var aprēķināt, cik reizes viņš var atļauties pārkāpt satiksmes noteikumus.
Daudz ir runāts arī par maksimālā braukšanas ātruma palielināšanu. Nevienam nav noslēpums, ka lielākā daļa autovadītāju nebrauc ar 90 km/h lielu ātrumu. Parastais braukšanas ātrums svārstās ap 100 km/h. Tieši šajā punktā visbiežāk netiek ievēroti ceļu satiksmes noteikumi. Arī šis aspekts ir ņemts vērā, un ir paredzēts palielināt braukšanas ātrumu līdz 110km/h ātrgaitas ceļos. Protams, eiropietim, kas pieradis pie ātrgaitas šosejām, liekas dīvains tik zems braukšanas ātrums Latvijā. No otras puses – Latvijas ceļu kvalitāte pati uzliek ātruma ierobežojuma zīmi.
