Alūksnes novada teritoriālās komitejas sēdē deputāti šonedēļ iepazina topošās pašvaldības attīstības programmas sadaļu, kas veltīta uzņēmējdarbībai. Par nākotnes nozarēm, pamatojoties uz tradīcijām, Alūksnes novadā atzīta mežizstrāde, koka izstrādājumu ražošana un lauksaimniecība.
Pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite atzina, ka pašlaik grūti veicas ar uzņēmēju anketēšanu. “Izsūtījām 100 anketas novada uzņēmējiem, bet ļoti maz esam saņēmuši atpakaļ. Tagad aptaujāšanas darbā iesaistījām arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jauniešus. Līdz šim saņemtajās anketās ir vispārīgi vēlējumi, bet maz ieteiktas konkrētas lietas, kur pašvaldībai ieguldīt līdzekļus uzņēmējdarbības vides sekmēšanai. Nav izslēgts, ka perspektīvās lietas uzņēmējdarbībā mūsu pusē vēl tikai sāk attīstīties, jo ir plašas iespējas alternatīvās enerģijas ražošanā, struktūrfondu apguvē,” sacīja A.Prižavoite un uzsvēra – lai runātu par katras jomas stratēģiju, deputātus aicinās uz atsevišķu tikšanos, bet tagad gaidīs viņu idejas par uzņēmējdarbības vidi.
Ir daudz potenciāla
Teritoriālās komitejas sēdē savu redzējumu par topošo Alūksnes novada attīstības programmu izteica arī Valmieras pašvaldības Attīstības un projektu vadības nodaļas priekšniece Zenta Iļķēna un projektu vadītājs Edgars Rantiņš. Viņi alūksniešiem sniegs palīdzīgu roku programmas izstrādē. Z.Iļķēna uzsvēra – tieši no deputātiem, pašvaldības darbiniekiem būs atkarīgs, kāda novada attīstības programma būs tapusi. “Alūksnes novadam ir daudz potenciāla, ko attīstīt uzņēmējdarbībā. Pašvaldība nevar tiešā veidā atbalstīt uzņēmējdarbību, bet var radīt tai labvēlīgus apstākļus. Ir svarīgi sabalansēt Alūksnes pilsētas un novada pagastu vēlmes un intereses, saskatot kopīgos virzienus. Šobrīd Alūksnes novada attīstības programmas izstrādei jāpieiet ļoti nopietni, jo laika atlicis maz. Nebūtu korekti, ja kāds no malas norādītu, ko Alūksnes novadam attīstīt – tam jānāk no alūksniešiem. Izvirzot stratēģiskos mērķus, ir svarīgi izvērtēt: ko novadam ir pienākums izdarīt pret sabiedrību, kam pietrūkst resursu un kas ir ekstrā sapņi, lai atšķirtos no pārējiem novadiem,” norādīja Z.Iļķēna. Viņa piebilda – no Alūksnes ir cēlušies daudzi talantīgi mūziķi un dziedātāji, tādēļ arī šo jomu vajag ietvert.
Gaida vienotu skatījumu
Alūksnes novadā potenciālie resursi uzņēmējdarbībai ir koncentrēti pagastos: vairāk nekā 60 procenti. No pašreiz reģistrētajām uzņēmējdarbības formām dominē zemnieku saimniecības. E.Rantiņu pārsteidza, ka lielā daļā iedzīvotāju anketu izskanējusi vēlme par vienotu attīstības skatījumu visam novadam, jo iedzīvotāji jau sen to gaidot. “Vietējo politiķu pienākums ir veidot novada stratēģiju. Informācija ir apkopota, bet nu atlicis svarīgākais: to izdiskutēt un izvirzīt svarīgākos mērķus, sabalansēt tos ar budžetu un investīciju plāniem,” rosināja E.Rantiņš. Komitejas vadītājs Jānis Nīkrencis pauda prieku par “palīdzību no malas”, norādot uz Alūksnes novada īpatnībām. “Mums cilvēki ir pieraduši vaidēt, ka nekā nav. Kad jautā, ko gribētu, atsaka, lai jūs tur, kaut kur, domājat, bet kritizēt citu darbu metas ar sparu. Tomēr mums ir arī daudz cilvēku, kas grib strādāt,” uzsvēra J.Nīkrencis.
