Ar Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) un Alūksnes novada pašvaldības atbalstu top uzvedums “Malienas mantojums”, kas pirmizrādi piedzīvos šovasar 31. jūlijā. Uzvedumā Alūksnes un Apes novadu deju kolektīvi rādīs 10 jaundarbus, kā arī jau agrāk iestudētas dejas, kas veidotas, balstoties uz savulaik Alūksnes pusē pierakstītiem dančiem.
10 jaunas dejas
“Ideja par šādu uzvedumu un piedāvāt Latvijā zināmiem horeogrāfiem izveidot skatuves dejas tieši Alūksnes novada kolektīviem radās Alūksnes deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītājai Lāsmai Skutānei. Ir saglabājies bagātīgs mantojums, daudzu danču apraksti un mūzika. Savulaik Sniedze Grīnberga pētījusi šīs puses folkloru, dančus. Daļa no šī pētījuma bija filma “Malienas muzikanti”,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.
Lai rastu finansējumu, pirms diviem gadiem iesniegts projekts Latviešu fondā, bet atbalstu neguva. Tomēr par projektu ieinteresējās LNKC un pērn piešķīra 11 000 eiro ieceres realizācijai.
S. Eglīte atklāj, ka tapušas 10 jaunas dejas, ko veido horeogrāfi Iluta Mistre, Dace Circene, Ilze Mažāne, Reinis Rešetins, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža, Guna Ezermale, Gunta Skuja un Lāsma Skutāne. Mūziku aranžējuši Juris Kaukulis, Juris Vaivods, Sniedze Jansone un citi pazīstami mūziķi.
Rāda malēnisko raksturu
“Kopš decembra notiek intensīvi mēģinājumi, autori tiekas ar deju kolektīviem, jo dejas jāapgūst līdz 19. aprīlim, kad notiks skate. Piedaloties kopmēģinājumos redzams, ka dejās parādās malēniskais raksturs, mūzikā savijas pierobežas kolorīts – latviskais, igauniskais un krieviskais,” uzveduma tapšanu raksturo S. Eglīte.
Projekta nosaukums ir “Malienas mantojums”, bet S. Eglīte pieļauj, ka uzvedumam varētu rasties arī cits nosaukums. To rādīs Alūksnes pilsētas svētku pirmās dienas vakarā Pilssalā, Alūksnes ezera krastā, aģentūras “ALJA” teritorijā.
“Piesaistīsim arī gaismu māksliniekus un uz pirmizrādi gaidīsim deju autorus. Pasākums ietverts Valsts nozīmes kultūras pasākumu sarakstā, par ko mums ir liels prieks. Esam pateicīgi LNKC par atbalstu, jo tikai no pašvaldības budžeta piešķirtā finansējuma realizēt šo ieceri nevarētu. Kultūras ministrija maksā autoriem un mūzikas aranžētājiem, bet deju uzstādīšanu, kopmēģinājumus un uzveduma veidošanu finansēs pašvaldība. Manuprāt, tā būs skaista dāvana Alūksnes pilsētai simtgadē,” saka S. Eglīte.
