Ne tikai koronavīrusa, bet visu saslimšanu laikā ir svarīgi ievērot tīrību, vēdināt, dezinficēt telpas, virsmas. Tajā pašā laikā veselības organizācijas pagaidām neuzskata, ka nepieciešama pastāvīga dzīvojamo telpu dezinfekcija, ja tur nedzīvo “Covid-19” slimnieks. Tomēr dažas rekomendācijas ir vērts uzklausīt.
No priekšmetiem –
mazticami
Ir atklāts, ka vīruss spēj diennaktīm izdzīvot uz dažādām virsmām (visilgāk – 72 stundas uz platsmasas), taču pagaidām neviena no veselības organizācijām nenorāda, ka kāds būtu inficējies no pieskaršanās priekšmetiem. Lai tas notiktu, vajadzīgi īpaši apstākļi. Vācijas Federālais risku novērtēšanas institūts raksta, ka koronavīruss var nokļūt uz virsmas, ja slima persona tai uzšķauda vai uzklepo tieši virsū. Kādu laiku vīruss uz šādas virsmas izdzīvos, bet cilvēks saslims tikai tad, ja ar rokām vīrusu pārnesīs uz savas mutes, rīkles vai acu gļotādām. Tas nozīmē to pašu, uz ko mūs jau kopš vīrusa pandēmijas sākuma aicina ārsti – mazgājam rokas un neaiztiekam seju! Jāatzīst gan, ka katru dienu saņemam jaunas ziņas par vīrusa izplatību, un, protams, labāk ir piesargāties. Dažādas organizācijas iesaka rūpēties par dzīvojamo telpu tīrību īpaši.
Virsmu tīrība
Dzīvojamās telpas ir regulāri jākopj, jāmazgā, jāvēdina. Īpaša uzmanība jāpievērš priekšmetiem mājās, kam pieskaramies biežāk – rokturiem, krāniem, kā arī priekštelpām, tualetei, vannas istabai, virtuvei.
Jāsāk ar vienkāršu mazgāšanu, ūdenim pievienojot ziepes vai mazgāšanas līdzekli. Nelielākas virsmas un priekšmetus var apstrādāt ar 70% spirta šķīdumu. Daži avoti iesaka ar spirta šķīdumu apstrādāt arī no veikala pārnesto preču iepakojumus pirms atvēršanas.
Datorus, telefonus un citas ierīces var tīrīt ar tām īpaši paredzētiem tīrīšanas līdzekļiem. Telefoni neapšaubāmi ir regulāri kopjami arī laikā, kad neplosās vīrusi, jo to virsmas ir visai netīras. Ik pa brīdim dažādos apstākļos mēs tiem pieskaramies ar rokām, pēc tam liekam pie sejas runājoties.
Ja mājās ir saslimušais vai cilvēks ar aizdomām par saslimšanu ar “Covid-19”, jāķeras pie īpašiem dezinfekcijas līdzekļiem. Un ne tikai – ir virkne pasākumu, kas jāievēro, ja koronavīruss ir cilvēku sasniedzis.
Sadzīvē pieejamākie dezinfekcijas līdzekļi ir nātrija hipohlorīds (sadzīvē lietojama balinātāja sastāvdaļa) un etanols (etilspirts, vismaz 70%). Balinātājs gan jāatšķaida.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iesaka virsmu dezinfekcijai izmantot 0,5% hlora šķīdumu. Lielākā daļa balinātāju satur 5% nātrija hipohlorīda. Līdz ar to viens litrs balinātāja jāatšķaida ar 9 litriem ūdens, lai iegūtu dezinfekcijas šķīdumu.
Abos gadījumos gan jāseko, vai virsmas pēc šādās apstrādes netiks bojātas. Piemēram, lakotām koka virsmām var nepatikt šāda apstrāde. Tāpat noteikti apstrādes laikā ir jālieto cimdi un jātur vaļā logi, jo dezinfekcijas līdzekļu izgarojumi nav labvēlīgi tīrītāja veselībai.
Drēbes, apavi
Vīrusu laikā gultasveļu, dvieļus, aizkarus vēlams mazgāt karstā ūdens ciklā (90 grādos), izmantojot mazgāšanas līdzekli. Ja tādas iespējas nav vai auduma īpašības to neļauj, jāmazgā, izmantojot veļas mazgāšanas līdzekli ar dezinficējošu iedarbību, piemēram, balinātāju vai līdzekļus, kas satur nātrija hipohlorītu.
Atnākot mājās no veikala, nevajadzētu virsdrēbēs un ielas apavos izstaigāt mitekli. Tiem, kuri dzīvo privātmājās, ir lieliska iespēja virdrēbes un apavus atstāt verandā. Ja tādas iespējas nav, jāatstāj tas viss priekšnamā. Mētelis jau diez vai būs infekcijas avots. Apavi gan ir vēl viens riskants priekšmets mājās, ja gribam būt droši, ka esam iztīrījuši un apstrādājuši visas virsmas iespējamo risku minimalizēšanai. Ja nevaram apavus atstāt aiz durvīm, tad atliek vien notīrīt ar mazgāšanas līdzekli un spirta šķidrumu. Te gan atkal jāatceras – pēc pašreizējiem novērojumiem, vīrusu mēs varam pārnest, tikai viens otram uzklepojot vai uzšķaudot vai ar vīrusainām rokām aizskarot muti, acis.
Trauki
Savukārt traukiem šajā situācijā ļoti noderīga ir trauku mašīna, kas traukus gan nomazgā, kārtīgi izkarsē, gan nožāvē. Daudziem gan tādas nav, līdz ar to jāmēģina traukus mazgāt pēc iespējas karstākā ūdenī, izmantojot trauku mazgāšanas līdzekli.
Katrā ziņā pagaidām vairāk jabaidās no kontaktiem ar saslimušiem cilvēkiem, ne no priekšmetiem, kas nav īpaši apšķaudīti. Tāpēc vislabākais, kā sev varam palīdzēt, ir ievērot ārstu rekomendācijas – nepulcēties, bez īpašas nepieciešamības neapmeklēt vietas, kur pulcējas cilvēki, mazgāt rokas, stiprināt imunitāti, lietot C vitamīnu. Vīruss nevar atnākt pie mums, ja mēs neaizejam tam pakaļ!
UZKOP!
Uzkop telpas kā ierasts, biežāk veic mitro uzkopšanu, lieto uzkopšanas līdzekļus.
DEZINFICĒ!
Ja mājās slimnieks, dezinficē ļoti rūpīgi. Ja savai drošībai – ar spirta šķīdumu virsmas, iepakojumus, rokturus, krānus u.c.
VĒDINI!
Dezinficē pie atvērtiem logiem. Ikdienā vēdini biežāk, nekā parasti.
MAZGĀ!
Drēbes un traukus mazgā ar mazgāšanas līdzekļiem iespējami karstā ūdenī.
