Atkal vērojams īsts bēgšanas bums – tūkstošiem cilvēku izbrauc no valsts. Aizbraukšanas otrajā vilnī prom dodas cilvēki, no kuriem daudzi vairs neatgriezīsies. Skumji, jo tie ir galvenokārt jauni un spēcīgi, izglītoti, veselīgi un strādāt griboši cilvēki. Mūsu valstī viņi var cerēt vienīgi uz bezdarbnieku atbalsta pasākumiem paredzētu stipendiju vai minimālo algu.
Pēc nedēļas arī alūksnietis Ruslans Stoļins atkal brauks darbā uz Angliju. Šoreiz 10 alūksniešu grupā, kurā Ruslans ir pieredzējušākais, bet pārējie peļņā dosies pirmo reizi. Pēdējos trīs gadus viņš ir strādājis Anglijā, Holandē un Īrijā. Līgums tiek slēgts uz trim mēnešiem, pusgadu vai pat gadu, bet pēc tam R.Stoļins atgriežas mājās un atpūšas.
– Ko darīji pirms tam Latvijā, kad nebrauci darbā uz ārzemēm?
– Strādāju Rīgā, biju veikala „Maxima” apsardzes darbinieks un mācījos Jūras akadēmijā. Studijas neesmu pabeidzis, jo sāku strādāt ārzemēs. Protams, varu turpināt un pabeigt augstskolu, bet par to ir jāmaksā, tāpēc tagad gribu sapelnīt naudu. Laiks rādīs, ko darīšu pēc vairākiem gadiem.
– Droši vien labi nopelnīt varētu arī Latvijā, ja tiktu pabeigtas studijas. Stūrmaņa palīgs ir prestiža un labi apmaksāta profesija.
– Šobrīd esmu apmierināts ar sezonas darbu lauksaimniecībā. Labāk dzīvoju Londonā nekā šeit.
– Vai tas nozīmē, ka gribētu pavisam palikt Anglijā, kur jāstrādā mazkvalificēts darbs? Laikam netici, ka pēc laika dzīves apstākļi Latvijā uzlabosies, varēsi pabeigt studijas un strādāt labi apmaksātu darbu.
– Pagaidām nav nekāda iemesla uz to cerēt. Arī mani klasesbiedri ir devušies uz ārzemēm, un ne tikai strādā, bet arī dzīvo tur ar visām ģimenēm. Es arī gribu labi pelnīt un dzīvot kā citi ārzemēs. Manuprāt, būs ļoti ilgi jāgaida, kamēr Latvijā beigsies krīze un sāksies attīstība. Neticu, ka ekonomiskā situācija uzlabosies jau 2011.gadā, kā tagad prognozē. Tiesa, pagaidām Anglijā nepalikšu. Pastrādāšu un braukšu atpakaļ atpūsties. Te ir mani vecāki un draugi.
– Cik ilgi, tavuprāt, vēl būs tā, ka cilvēki brauks prom no Latvijas?
– Grūti pateikt, bet šobrīd šķiet, ka tā būs vienmēr. Te nevar atrast darbu, tāpēc daudzi brauc prom, ja vien var atrast iespēju nopelnīt. Protams, ceru, ka kādreiz arī Latvijā viss būs labi. Taču pagaidām nekas neliecina, ka ietu uz labo pusi. Mūsu valdība neko nedara, lai tas notiktu. Vai arī es aizbraukšu pavisam, pagaidām nevaru atbildēt.
– Vai, esot svešumā, negribas iespējami ātrāk atgriezties?
– Nē. Tā ir tikai sākumā, kad ir grūti pierast pie visa, kas ir jauns un neierasts. Tad gribas uz mājām. Bet pēc tam nav laika daudz domāt. Ir tikai jāstrādā un jāpelna. Dienas labāk neskaitīt, jo tās velkas lēni. Reizēm šķiet, ka pulkstenis stāv uz vietas. Labāk lai aizbraukšanas diena pienāk negaidīti.
– Vai ir iespējams gūt lielu peļņu, nevis tikai tik daudz, lai labi dzīvotu?
– Var arī sapelnīt. Ja saimnieks pamana, ka labi strādā, tad paaugstina amatā un arī alga ir lielāka. Viss ir atkarīgs no tā, kā strādā un sevi parāda. Kamēr esmu jauns, es to varu. Pēc tam es varbūt domāšu par darbu šeit.
– Kāds bija sākums? Vai līgums darbam ārzemēs tika slēgts ar firmu, kas piedāvā darbu ārzemēs?
– Sākumā, protams, līgums tiek slēgts ar firmu. Pēc tam varu braukt patstāvīgi, ja darba devējs ir bijis apmierināts ar mani. Man jau ir izveidojušies personiski kontakti, tāpēc varu uzreiz braukt pie saimnieka. Līgumu slēdzu uz noteiktu laiku, ņemot vērā gan darba devēja piedāvājumu, gan arī to, cik ilgi pats varu izturēt. Tomēr vairāk izvēlos darbu trim mēnešiem. Sezonas laikā nopelnu pietiekami, lai ziemas mēnešos varētu te dzīvot un iztikt.
– Vai esi apmierināts ar to, ka studiju vietā ir jālasa zemenes un citas ogas?
– Jā, tagad viss mans darbs ir saistīts ar ogām. Tas man patīk, jo esmu pieradis. Nav vairs tik grūti kā sākumā, kad sāpēja rokas, mugura… Zinu, kas un kā jādara, lai varētu daudz paveikt un labi nopelnīt. Tad apmierināts ir darba devējs, un arī es varu būt priecīgs. Turklāt lēni nemaz nedrīkst strādāt, jo tad citi apsteigs un nolasīs ogas arī no manas vagas. Pats atradu darbu ķīniešu restorānā, kur strādāju vēl vakaros. Sākumā mazgāju traukus, bet pēc tam man piedāvāja pavāra palīga vietu. Pluss, protams, bija tas, ka varēju paēst. Ķīniešu ēdiens ir garšīgs, bet es to vairs negribu baudīt. Esmu redzējis un zinu, no kā to gatavo – no čūskas, no astoņkāja… Tās viņiem ir delikateses.
– Cik ogu ir jāsalasa, lai būtu prieks? Vai var teikt, ka esi specializējies ogu lasīšanā?
– Ogas lasa kastītēs, kuras sver apmēram kilogramu. Dienā varu salasīt 160 līdz 180 kastītes. Jā, var teikt, ka esmu specializējies. Bet ogas es vairs neēdu. Nevienu! Man tās ir jau…(Ruslans zīmīgi novelk gar kaklu). Sākumā ēdu – zemenes ir lielas, garšīgas, bet tagad vairs negribu tās ne šeit Latvijā, ne arī citur. Tomēr ogu lasīšana mani aizrauj. Izmantoju sezonu, kuras laikā lasu ne tikai zemenes, bet arī avenes un kazenes. Tās ir vieglāk lasīt, jo nav jāliecas, tāpēc var arī vairāk nopelnīt. Stundas likme ir 5,74 sterliņu mārciņas (apmēram 4,50 lati), bet vairāk var nopelnīt, ja maksā par to, cik salasīts. Dienā nopelnu 60 līdz 80 sterliņu mārciņas.
– Tur ir strādnieki no dažādām valstīm, kā sadzīvojat?
– Jā, ir no Ungārijas, Polijas, Bulgārijas, no Krievijas un, protams, no Latvijas. Pret latviešiem ir ļoti laba attieksme, jo viņi kārtīgi strādā. Dzīvojam pa pieciem cilvēkiem pārvietojamos vagoniņos, dažviet arī mājiņās. Es dzīvoju kopā ar cilvēkiem, kurus pazīstu un ar kuriem kopā braucu strādāt. Esam gan no Alūksnes, gan citām Latvijas vietām.
– Tu esi dīdžejs. Var ar šo prasmi arī var pelnīt ne tikai Latvijā?
– Jā, var pelnīt, taču ne tik, cik gribētos. Latvijā vairāk iznāk spēlēt dažādos pasākumos. Ārzemēs arī esmu mēģinājis, taču secināju, ka tur ir cita sabiedrība. Tai ir atšķirīgas vēlmes un prasības. Es tās nezinu, tāpēc nevaru piedāvāt. Turklāt katram dīdžejam ir savs stils, pēc mums ierastā tur nav pieprasījuma.
– Ko dari brīvajā laikā?
– Kopā ar citiem atpūšos. Galvenokārt dodamies izbraukumos, iepazīstam dabu, skaistākās un ievērojamākās vietas. Man ļoti patīk Anglijas daba un skaistās pilis.
