Pasniedzēji saskārās ar “nekrievu” valodas grūtībām.
12.
Pasniedzēji saskārās ar “nekrievu” valodas grūtībām. Reizēm mēs to izmantojām ļaunprātīgi, izliekoties kā gudri suņi, kas visu saprot, tikai nemāk pateikt. Personīgi man vislabāk veicas anatomija un latīņu valoda, priekšmeti, ar kuriem jau agrāk esmu saskārusies. Latīņu valodā man patīk bieži citēt senos izteicienus. Tas liecina par studenta erudīciju. Pierakstu ar latīņu izteicieniem veselu blociņu, un arī grupas biedri novērtē šādus domugraudus. Arī pasniedzēja, kuru mēs saucām par Hirudu – dēli, katru nodarbību nobeidz ar skaistiem un skanīgiem latīņu izteicieniem, ko tā mīl dakteri, lieto arī juristi, un arī katrs sevi cienošs pilsonis varētu iemācīties kādu izteicienu latīņu valodā, piemēram, per aspera ad astra – caur ērkšķiem uz zvaigznēm; valitudinem aegroti – primum lex – saslimušo veselība – pirmais likums; noli nocere!- nekaitē!; homo sum, humani nihil a me alienum puto – esmu cilvēks, un nekas cilvēcisks nav man svešs; de gustibus non disputandum – par gaumi nestrīdas. Arī anatomijā katrs kaula izaugums, katrs muskulis, nervs, asinsvads un viss, kas ir cilvēka ķermenī, mācoties tiek nosaukts latīņu valodā. Visu iegaumēt, “iezubrīt” simtiem jaunu vārdu uz katru nodarbību daudziem studentiem ir ellišķīgi grūti. Krievu studenti drīkst lietot un lieto krievu valodas nosaukumus, kamēr mums, latviešiem, tas liekas dubultgrūti. Ar latīņu valodas “pieprasīšanu” mēs nogurdinām arī pasniedzējus. Domāju, ka pat viņi pirms nodarbībām atsvaidzina savas latīņu valodas zināšanas, vismaz ārzemnieku dēļ, pie kuriem skaita arī baltiešus. Mūsu pasniedzējs to pat nenoliedz un aizvien citē latīņu sentenci – repetitio est mater studiorum – atkārtošana ir zināšanu māte. Anatomijas muzeja kauli ir īsti, ne plastmasas mulāžas. Braucot uz mācībām, es jau no Rīgas paņēmu līdzi personīgo inventāru – galvaskausu, ko bija mācījies vīrs. Pēc pazīmēm spriežot, tā īpašnieks bijis gados jauns cilvēks, un es ar cieņu izturējos pret nelaikā aizgājušā galvaskausu un sargāju to, lai neiekāro citi studenti, jo tāda manta personīgā īpašumā bija liels deficīts, un to gadu studenti visādi centās iegūt šādus suvenīrus. Arī miruša un formalīnā konservēta ķermeņa preparēšana un pētīšana pieder pie lietas un īpašas emocijas neizsauc. Ja arī kāds sākumā šausminās, agrāk vai vēlāk pierod un uztver darāmo kā operāciju.
Cilvēkam, kas nav saskāries ar šādiem jautājumiem, varbūt liekas, ka tas ir neiespējami, taču te atkal noder spārnots latīņu izteiciens – debes ergo potes! – tev jāvar, tu vari! Pirmais eksāmens, kurā izkrītu un jāiet pārlikt ir PSKP vēsture. To es laikam esmu pārmācījusies, un viss sajucis “lielā putrā”. Otrā dienā es eksāmenu pārlieku “uz dullo,” bez mācīšanās.
