Kārtējā tiesas sēdē, kurā izskatīja prasību pret Alūksnes novada domi, atcerējos leģendāro teicienu – labāk nezināt, kā taisa desas un politiku.
Un nav būtiski, tā ir lielā vai mazā politika. Šķiet, ka Alūksnes novada pašvaldība varētu iekļūt Ginesa rekordu grāmatā, jo pret to prasības tiesā tiek skatītas otro gadu. Galu tām vēl neredz, jo sākas jauns aplis – atkal tiks skatīta jau pērn iztiesātā prasība, kura apvienota ar domes pretprasību. Vai patiesi tik daudz cilvēku nepamatoti vērstos tiesā?
Diemžēl vairumam tā arī neizdodas pierādīt savu taisnību, lai gan pašvaldības ar likumu pantiem argumentētie atspēkojumi dažkārt ir baltiem diegiem šūti. Tomēr prasītājiem nākas saprast, ka nevar pierādīt uz apgalvojumiem (pat ar likumiem pamatotu) balstītu prasību. Amatpersonu un deputātu izteikumi laikrakstā nav pietiekams arguments, jo tiesā tos var skaidrot citādi nekā tad, kad tie teikti. Un nav nekāda pamata apgalvot, ka tie ir meli, kamēr liecināt atsakās tie, kuri varētu pierādīt. Diemžēl viņu bailes pazaudēt darbu ir stiprākas par sirdsapziņu.
Tomēr pieļausim, ka visi šie prasītāji ir vienkārši kašķīgi cilvēki. Tādā gadījumā tagad, pēc vairāk nekā diviem gadiem, vajadzētu secināt, ka beidzot pašvaldībā viss ir lieliskā kārtībā. Bet atkal un atkal nākas secināt, ka atbrīvotie vai paši aizgājušie pašvaldības darbinieki sevi lieliski apliecina citos novados un citos darbos. Turpretim domē turpinās nesaskaņas politiskajā ķēķī, no kura palaikam jūtama piedeguma smaka.
