Par optimistiem un pesimistiem izdomā anekdotes. Viņus pēta psihologi. Iedzīvotāju pozitīvo vai negatīvo noskaņojumu mēģina izmērīt, veicot aptaujas. Lai apliecinātu savu pozitīvo skatu uz dzīvi un vēlmi aktīvi darboties, optimisti dibina klubus un biedrības. Pesimisti – klusē.
“Tie, kuri nepadodas, jeb optimisti,” šādi Aizkraukles psiholoģiskās palīdzības centra psihoterapeite Aelita Beitika raksturo optimistus.
Optimisti savu pagātni, tagadni un arī nākotni redz cerīgi, un viņi tic veiksmei. Pesimisti saskata tikai nepatikšanas un neveiksmes. Pesimisti nespēj priecāties par veiksmi un izdošanos, jo dzīvo pastāvīgās negatīvu notikumu gaidās. Vēl pirms iespējamām grūtībām viņi jau par tām ir nobažījušies. Pat pēc nenozīmīgām problēmām pesimisti ilgāku laiku paliek bezpalīdzīgi, bet lielas neveiksmes viņus var pilnīgi sagraut, norāda A. Beitika. Optimisti neveiksmes un grūtības pārvar daudz ātrāk.
Sociāla problēma
Vai cilvēks piedzimst ar pozitīvu vai negatīvu pasaules redzējumu vai kļūst par tādu dzīves laikā? “Pētījumi psiholoģijā liecina, ka uz cilvēka temperamenta bāzes veidojas optimistisks vai pesimistisks noskaņojums,” skaidro A. Beitika. Viņa norāda, ka svarīga loma ir vecāku piemēram. Bieži vien bērni “manto” vecāku noskaņojumu. Ja vecāki vairumā situāciju jūtas bezpalīdzīgi, neveiksminieka loma var pielipt arī bērnam. Grūtību priekšā viņi kapitulē, pat nemēģina tās pārvarēt. Psihoterapeite norāda, ka pesimistiskais noskaņojums un tā izraisītā bezpalīdzība ir sociāla problēma. To neatrisina sociālā palīdzība, piemēram, pabalsti un pārtikas pakas. Šāda veida sociālā palīdzība nenovērš cēloņus. Cilvēks neiemācās pārvarēt grūtības. Optimisms vai pesimisms nosaka, kā cilvēks reaģē grūtībās, kuras ir neizbēgamas cilvēka dzīvē, pārliecināta A. Beitika.
Optimiste kvadrātā
“Liktenis ir piespēlējis grūtus brīžus, taču rokas nekad neesmu nolaidusi,” tā par sevi saka pāvilostniece Skaidrīte Solovjova. Viņa ir optimiste kvadrātā – gan pēc dzīves skatījuma, gan vada biedrību “Liepājas optimistu pulks”. Viņa atzīst, ka “nevaldāmais optimisms” ir bijis nesaprasts gan ģimenē, gan sabiedrībā. Taču piedzīvots arī novērtējums gan ģimenē, gan sabiedrībā. “Man tikai nav tie miljoni, pārējais ir,” par savu dzīvi saka optimiste. Pozitīvais noskaņojums viņai palīdzējis gan dzīvē, gan darbā. Pat ja darbā ir bijis kāds pesimists, kurš “liek pārējiem nolaisties uz zemes, arvien rodas kāds dzinulis, kurš uztur dzirksteli”, novērojusi S. Solovjova. Salīdzinot pesimistus un optimistus, S. Solovjova lēš, ka pirmajiem dzīvē ir mazākas iespējas. “Ja optimisti ar pesimistiem sacenstos virves vilkšanā, domāju, ka mēs uzvarētu,” pārliecināta pāvilostniece. Par optimistiem ir dzirdētas anekdotes, viņi apvienojas, lai veiktu kopīgus darbus, taču par pesimistu apvienībām nekas nav dzirdēts, smejas S. Solovjova.
Iedvesmo citus
“Viss notika tā dabiski,” Jānis Rozenbergs skaidro, kāpēc Limbažu novada Viļķenes pagasta jauniešu veidotajai biedrībai dots nosaukums “Optimistu klubs”. Viņš darbojas biedrības valdē un kopā ar saviem trīs brāļiem ir šīs biedrības dibinātāji. “Jā, esmu optimists,” neminstinoties atbild J. Rozenbergs. Viss sācies ar sportu un vēlmi uzlabot dzīvi savā pagastā. “Lai arī mūsu ciematiņš skaitliski kļūst arvien mazāks, tas ir ļoti optimistisks, aktīvs un smaidīgs ciems, kas ļoti mīl kultūras pasākumus un sportu!” pārliecināts J. Rozenbergs. Pirms biedrības dibināšanas jaunieši darbojušies bez savas organizācijas. Taču pērn nodibināta biedrība, lai varētu piesaistīt naudu ar projektiem, ko arī izdevies izdarīt. “Mēs gandrīz katru gadu organizējam jauniešiem optimistiskus pasākumus. Mums ziemas beigās ir bijis dubļu futbols ar saukli “Novārties, lai būtu tīrs!”, kad gan meitenes, gan puiši uz sniegota, dubļaina un slapja laukuma spēlē futbolu un izvārtās dubļos. Ik vasaru tiek organizēts Optimistu vasaras brīvdabas festivāls ar dejām, muzicēšanu, sporta spēlēm un brīvdabas kino skatīšanos, ziemā ir tematiskie pasākumi. Paši jaunieši iesaistās interneta mājaslapas satura veidošanā – filmē, fotografē un paši filmējas, kā arī organizē Viļķenes basketbola un futbola komandas,” pastāsta J. Rozenbergs. Viņa novērojumi liecina – pozitīvais noskaņojums un veiksme iedvesmo citus.
Veic eksperimentus
Gan optimismu, gan pesimismu var izmērīt. Zinātnieki ir izdomājuši testus, kas konstatē, kāda ir cilvēka uztvere – pozitīva vai negatīva. To zinātniekiem bija nepieciešams noskaidrot, lai varētu veikt eksperimentus. Plaši ir medicīniskie eksperimenti. Pētījumos noskaidrots, ka optimistiem ir labāka veselība. Viņi ātrāk atveseļojas pēc operācijām un retāk nonāk atpakaļ slimnīcā pēcoperācijas sarežģījumu dēļ. Optimistiem retāk ir paaugstināts asinsspiediens, viņi dzīvo ilgāk nekā pesimisti. Noskaidrots arī, ka optimistisks skats uz dzīvi palīdz samazināt stresa hormona kortizola līmeni.
Mēra ekonomiku
Pesimisms un optimisms nav tikai psihologu pētīšanas avots. Ekonomisti aptaujā iedzīvotājus, lai prognozētu attīstību. To dara gan Latvijas, gan pasaules speciālisti.
Kompānijas “The Nielsen Company” pērn veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Latvijas patērētāji ir ceturtie pesimistiskākie pasaulē, bet lielākie optimisti ir indieši, indonēzieši un norvēģi. Kompānija pētījusi patērētāju noskaņojumu 55 valstīs.
Patērētāju noskaņojuma indeksu uzskata par nozīmīgu ekonomikas stāvokļa rādītāju. Pētījuma autori norāda, ka patērētāju noskaņojuma indeksa kopumā ir kāpis, kas liecina par pakāpenisku pasaules ekonomikas atveseļošanos. Pamazām atgriežas patērētāju vēlme un iespējas tērēt.
