Runājot par Adventes laiku, vainagiem un sveču iedegšanu, kāds sarunu biedrs man vaicāja: “Tu esi reliģioza?” Pirmajā mirklī samulsu. Teicu – nē, kāpēc tāds jautājums? Par šādu izteikumu tagad kāds varētu dusmās izsaukties: “Pagāns, tāds!” Bet mums katram ir tiesības ticēt vai neticēt tam, kam vēlamies vai nevēlamies. Turpinot sarunu, man strikti noteica: “Advente ir izteikti kristīgs pasākums, arī Adventes vainags un sveču degšana katru svētdienu.” Tas man lika aizdomāties… Vai Advente tiešām mijas tikai vienīgi ar reliģijas esību, vai tomēr katram izpratne par šo laiku ir citādāka?
Liturģiskais kalendārs vēsta, ka Advente ir četru nedēļu periods no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem. Tas ir pieklušanas un pārdomu laiks pirms Kristus piedzimšanas. Baznīca māca, ka Adventes laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Tas ir laiks, kad katram pašam sevī jānožēlo savi grēki un jāpiedod visiem vienādi. Vēl baznīca skaidro tā: “Jēzus Kristus, mūsu brālis cilvēciskajā dabā un Dievs savā dievišķajā dabā, nāks. Jēzus atnāca pie mums Betlēmē, aptuveni 2000 gadus atpakaļ. Bet Baznīcā Adventa laikā mistiskā veidā Viņš nāk pie mums atkal. Viņš nāk pie mums – katra lūdzēja, nabaga un cietēja personā. Mums jābūt gataviem Viņu uzņemt un sagaidīt, lai arī kurā brīdī Viņš nāktu.”
Un te es apstājos, jo savā apziņā man šis laiks neasociējas ne ar ko reliģisku. Lai gan nekad neaizmirsīšu kādu Adventes svētdienu, kad 5. klasē kopā ar kora skolotāju Inu Perevertailo devāmies uz baznīcu koncertēt. Atceros, cik tur bija auksti. Mums bija baltas kleitas, dziedājām “Klusa nakts, svēta nakts”, un jā, tas šķita patiesi svētīgi un cieņpilni. Jāteic, ka tā ir mana vienīgā reize, kad šo laiku varu sasaistīt ar baznīcu vai reliģiju. Ja vaicāsit, ar ko tad man šis laiks ir tik īpašs, tad varu teikt – tas ir prieks. Kādreiz pavērojiet cilvēkus šajā laikā, kaut vai kādu svešinieku koncertā pirms Ziemassvētkiem, vai, piemēram, svētku egles atklāšanā. Acis mirdz. Gan lielam, gan mazam. Protams, ir arī uzskats, ka gatavošanās Ziemassvētkiem ir kļuvusi par komerciālu padarīšanu. Savā ziņā tā ir, jo lielveikali čum un mudž no cilvēkiem. Īpaši lielas cilvēku masas novērojamas pie dekorācijām, kurām kā reiz pievienots plakāts “Karnevāla precēm un dekorācijām 40% atlaide”. Taču neatkarīgi no tā, sakiet, ko gribat, cilvēki šajā laikā kļūst saprotošāki, piedod vairāk un kļūst mīļāki. Tāpēc man tas ir stāsts par prieku actiņās, satrauktu sirsniņu un eglītes mirdzēšanu.
