Vairumā ģimeņu mūsdienās ir tā, ka sievai vienai jāuzņemas visa mājsaimniecība, jāapkopj, jāaudzina bērni un laipni jāsmaida arī vakarā, kad vīrietis jau ir uz dīvāna pie televizora un uzskaita sievas dienā nepadarītos darbus. Alūksniešu Daigas un Anda Bukalderu ģimenē ir savādāk. Te pienākumi sadalīti netiek, bet abi vecāki dara visu, lai ģimene būtu laimīga. Tādēļ arī Tēva dienu šajā ģimenē svin un to uzskata par tikpat svarīgiem svētkiem kā Mātes diena.
Attiecības strauji pārauga mīlestībā
Daiga un Andis kopā ir teju 15 gadus. Paši smej, ka viņiem sanācis īsts dienesta romāns. “Tolaik es jau strādāju policijā, kad pie mums no koledžas atsūtīja jaunos “gurķus”. Viņi šķita iedomīgi, Andi ievēroju tūlīt, bet sarunāties nesākām. Pirmo reizi neoficiālā gaisotnē satikāmies vēlāk kādā ballē Trapenē, kur Andis tolaik dzīvoja. Viens otram iepatikāmies, mūsu attiecības strauji pārauga mīlestībā, tādēļ ātri sākām dzīvot kopā. Pēc sešiem kopdzīves gadiem pasaulē nāca mūsu pirmdzimtā – Rēzija,” stāsta D. Bukaldere. Andis bijis drosmīgs un piedalījies arī Rēzijas dzemdībās. “Tā nebija plānots. Tajā vakarā, kad atgriezos mājās pēc treniņa, Daiga stāv ar somu pie durvīm un saka, ka jābrauc. Prasu – uz kurieni? Tikai tad sapratu, ka sākas dzemdības,” atceras A. Bukalders. Viņš šajā nozīmīgajā brīdī palika palīdzēt sievai, atbalstīt viņu, bet pulksten 3.55 no rīta, vecmātes mudināts, aizrādot, ka slimnīcā ir neasas šķēres, pārgrieza sava pirmā bērniņa nabas saiti.
Pēc abu Andim tik svarīgo sieviešu atgriešanās no slimnīcas ģimenē sākās pavisam cita dzīve. Lielāko daļu laika pirmajā Rēzijas dzīves gadā ar viņu kopā pavadīja mamma, bet pienākumi ģimenē sadalīti netika – arī jaunais tētis vajadzīgajā brīdī bija gatavs mazo pabarot, nomazgāt, pārtīt, paauklēt vai aizmidzināt.
Kad Rēzijai palika gads, Daiga atsāka darba gaitas, un nu jau abi vecāki bija Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektori. Policistu darba specifika ļauj mājās būt tikai ik pēc diennakts dežūras, tādēļ Daiga ar Andi iekārtojās tā, lai viens otru varētu aizstāt gan darbā, gan mājās. “Kamēr es dežurēju, Andis pieskatīt meitu palika labprāt un ne reizi neteica, ka ir noguris, ka nevar vai negrib to darīt. Abi gāja pastaigās, Andis kārtoja Rēzijai matus, un jau pēc tā vien varēja saprast – ja meitai “ļipiņa” un sprādzes – šodien ir tēta meitas auklēšanas diena,” smejot stāsta Daiga.
Rēzija nedrīkst būt viena
Pēc trīsarpus gadiem ģimenē bija gaidāms pieaugums. Andis audzis trīs bērnu ģimenē, arī Daigai ir brālis un māsa, tādēļ abi vecāki nolēma, ka Rēzija nedrīkst būt viena. “Dzīvē ir labi, ka vēl ir kāds savējais, ar ko kontaktēties, uz ko vienmēr var paļauties brīdī, kad pietrūkst vecāku,” domā Daiga. Tā pasaulē nāca Ronija, un vecāku pienākumi ģimenē palielinājās.
“Kamēr meitenes bija mazas, nemaz tik grūti nebija. Protams, slimoja, dažreiz cēlās un raudāja arī naktīs, bet es to uztvēru pašsaprotami. Daiga gan nevarēja gulēt, nervozēja. Grūtāk kārtību nodrošināt ir tagad, kad abas paaugušās un neiecietīgi pauž savu viedokli. Aizrādu vienreiz, otrreiz jau skaļāk, citreiz nepieciešama arī trešā atgādinājuma reize, lai nomierinātos. Lielākā niķošanās notiek pirms ģērbšanās uz dārziņu, tad cenšos novērst domas, stāstīt par kaut ko citu, pasmieties, līdz niķi piemirstas,” saka Andis.
Bez tēta nekur
Daiga nenoliedz un ar lepnumu saka, ka meitām tētis ir svarīgāks par mammu. “Vienmēr pirmais jautājums, nākot no dārziņa, ir – kur tētis, kad būs tētis, vai tētim darbā naktsmaiņa? Tētis ir ļoti nozīmīgs, bez tēta nekur,” atklāj Daiga. Tētis ar meitām labprāt pavada savu brīvo laiku. Tās ir rotaļas bērnu laukumā daudzdzīvokļu mājas pagalmā, tālāki izbraucieni uz laukiem vai citur. Andis meitenes iemācījis arī makšķerēt un pat zemledus makšķerēšanu ziemā. “Ko darīt, ja dēla man nav, to, ko protu, mācu savām meitenēm! Rēzijai laikam bija trīs gadi, kad pirmo reizi paņēmu līdzi ziemā uz ezeru. Apsēdināju pie āliņģa un iedevu makšķerīti, stāstīju, ko un kā darīt. Liels bija mazās izbrīns, kad auklas galā spirinājās pirmā zivs. Vēlāk gan laivā vasarā, gan kamanās ziemā uz ezeru sāku līdzi ņemt abas. Rēzijai pacietība lielāka, bet arī Ronija godam turas līdzi,” saka Andis un rāda nofilmēto video.
Pie televizora ģimene nesēž, ja nu vien brīvdienās paskatās kādu raidījumu par ēst gatavošanu. Brīvdienās, arī kad noguris pēc naktsmaiņas policijā, Andis labprāt tomēr ceļas un ved savas meitenes uz zooloģisko dārzu Rīgā, uz spēļu laukumiem un citur vai visi kopā dodas ciemos pie Daigas mammas Rudītes Stivkas tepat Alūksnē.
Visu prot izdarīt akurāti
“Man ļoti patīk gatavot ēst. Kad Daigas nav mājās, labprāt uzmeistaroju kaut ko garšīgu. Šajā procesā parasti piedalās arī meitenes. Rēzijai jau pavisam mazai iemācīju rīkoties ar nazi. Ieraudzījusi, ka mazā griež gurķus, Daiga bija šausmās, bet pierima saprotot, ka Rēzija to dara pareizi. Tagad reizēm mazā man palīdz sagriezt ēdienam nepieciešamās sastāvdaļas vai nomazgāt traukus. Meitenēm visvairāk garšo makaroni un svaigie dārzeņi, augļi, bet neviens nevar atteikties no mana īpaši pagatavotā rasola,” stāsta Andis.
Lai gan Ziemassvētki Bukalderiem šķiet visģimeniskākie svētki, viņi mēdz svinēt arī citus. Īpaši jauki tie sanāk pašu mazdārziņā “Sīļos”, kad meitenēm ir dzimšanas dienas. Arī tad galvenais saimnieks ir Andis. “Viņš visu prot izdarīt ļoti akurāti, viņam sanāk skaisti! Ideāli! Es tā neprotu!” atzīstas Daiga, novērtējot Anda kulinārijas mākslas talantu. Arī nolasīt gurķus dārzā un iemarinēt ģimenes tētim nav problēma. To savulaik iemācīja mamma.
Bērni vienmēr “lipuši klāt”
Andis ir labs tētis, bet no kā mantojis īpašo mīlestību pret bērniem, viņš tā īsti pateikt nevar. Audzis kopā ar vēl diviem brāļiem, agri palicis bez tēva, vien vectēvs Gastons Bukalders bija tas, kas puikām ierādīja galdnieka, celtnieka un citus vīriešu darbus. Mamma Inese strādāja par skolotāju Trapenes pamatskolā, bet bērni vasaras bieži pavadīja laukos Raunas pusē pie vecmāmiņas. Jau tolaik Andim “klāt lipa” mazākie kaimiņu bērni, un viņu mammas novērtēja, ka puika būtu labs bērnu auklis. Tā tas turpinājies visu laiku, un arī tagad Andis labprāt pie sevis aicina savus un Daigas krustbērnus, nodrošinot kārtību un jautrību arī lielākā bērnu pulciņā.
Šoruden Rēzija uzsāka skolas gaitas, tādēļ ģimenei priekšā atkal jauni pārbaudījumi, taču Andis zina, ka viņi visi kopā arī ar tiem tiks veiksmīgi galā, jo viņš mīl un pats jūtas ļoti mīlēts.
◆ Tēva diena ir svētki, kas veltīti tēva lomas godināšanai ģimenē un sabiedrībā.
◆ Tēva dienas sākumi meklējami 20. gadsimta sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur to sāka atzīmēt, lai pievērstu uzmanību tēva lomai bērnu audzināšanā.
◆ Gadsimta laikā šie svētki iemantojuši nozīmīgu vietu pasaulē, tos svin visos apdzīvotajos kontinentos neatkarīgi no ādas krāsas un reliģiskās pārliecības, līdzīgi kā Mātes dienu.
◆ Latvijā Tēva diena par oficiālu svētku dienu (taču ne brīvdienu) tika noteikta 2009. gadā. Tā tiek svinēta septembra otrajā svētdienā.
Avots: www.wikipedija.lv
