NAA Aizsardzības zinātniski pētnieciskā centra vadītāja profesora Kārļa Krēsliņa viedoklis uzklausīja Mārīte Dzene
Norvēģijas asiņainā slaktiņa sarīkotāja Andersa Bēringa – Breivika rīcība un tās motivācija radījusi satraukumu arī Latvijas sabiedrībā. Vai tādi terora akti varētu notikt mūsu valstī? Jā, tie ir iespējami jebkurā valstī. To iespējamība izriet no morāles un dažādu ticību, dažādu kultūru un tautu pārstāvju vēlmes un prasmes sadzīvot.
Iebraucēji nevēlas integrēties
Eiropas Savienības valstīs uzskatīja, ka musulmaņi pakāpeniski integrēsies tajās. Tagad tiek secināts, ka integrācija nenotiek tā, kā gribētos. Bieži vien iebraucēji no Āzijas valstīm dzīvo atsevišķi izvietojuma ziņā un arī saglabā savu nacionālo identitāti. Viņi nemaz negrib iekļauties Eiropas valstu sabiedrībā, bet tikai izmantot to, ko dod augstāks dzīves līmenis. Tas rada savstarpēju spriedzi, uz kuras palielinās atbalsts labēji nacionālistiski noskaņotiem cilvēkiem, grupējumiem. To lozungi ar prasību izraidīt emigrantus no valsts un attīrīties no tiem nedaudz atgādina Hitlera fašistisko ideoloģiju.
Veidojas nacionālistiska ideoloģija
Tiesa, tagad situācija ir nedaudz citāda – ļoti lielas iespējas un ietekme ir internetam. Ar virtuālajā vidē paustajiem uzskatiem daudzi salīdzina savējos, kā arī ietekmējas no tiem. Tā interneta tīmekļos veidojas filozofija, kas nav pieņemama demokrātiskā sabiedrībā. Varam nepiekrist Norvēģijas slaktiņa sarīkotājam, bet viņš uzskatīja, ka ir spiests tā rīkoties. Tāpēc visiem cilvēkiem ir jābūt uzmanīgiem un jāseko, kas notiek pie mums Latvijā un pasaulē. Arī mūsu valstī dzīvo dažādu tautību cilvēki. Taču pavisam citādi būs, kad te vairāk ienāks musulmaņi – citas ticības un tradīciju cilvēki. Viņiem ir atšķirīga pasaules uztvere, kura mums ir sveša. Piemēram, Zviedrijā 2005.gadā bija 4,8 procenti musulmaņu no valsts iedzīvotāju skaita. Pēc prognozēm 2015.gadā būs 18,4 procenti. Tas rāda tendences, ar kurām ir jārēķinās.
Kad Vācijā braucu ar taksometru, ievēroju, ka šoferi galvenokārt ir turki, kuri nesaprot ne vāciski, ne angliski. Jautāju, vai tā ir problēma. Nē, problēma esot pavisam cita – Vācijā ir reģioni, kuros ir spēkā musulmaņu likumi. Turklāt šajā valstī ir skolas, kur vairums skolēnu ir musulmaņu bērni. Lai gan mācības notiek vācu valodā, vietējie bērni tajās baidās mācīties.
Jāievēro mītnes zemes likumi
Ar dažādu tautu mentalitāti saistīti jautājumi ir ārkārtīgi jūtīgi. Pat sīkas domstarpības var radīt lielu naidu. Piemēram, Dānijā zīmēto Muhameda karikatūru musulmaņi uztvēra saasināti un naidīgi. Kad Libānā sagūstīja igauņu velotūristus, viņiem jautāja, vai nav ebreji, amerikāņi vai dāņi. Tādā gadījumā viņus nogalinātu. Turklāt Aldžazira televīzijā rāda, kā kristietim nogriež galvu, pavadot to ar cūku kviekšanu. Tātad uzskata – nav nekas sevišķs, ka neticīgajam nogriež galvu. Tas nozīmē, ka mūsu uztvere par to, kas ir labi un kas ir slikti, ir dažāda. Protams, cilvēku pārvietošanos no valsts uz valsti ir grūti ierobežot. Taču vajadzētu panākt, lai musulmaņi Eiropas Savienības valstīs dzīvotu pēc to likumiem. Mēs taču arī ievērojam musulmaņu tradīcijas un nosacījumus, ierodoties viņu valstīs.
