Šopavasar annēnietis Adolfs Čerbikovs atzīmēja divas nozīmīgas jubilejas. Aprīļa sākumā viņam apritēja 90 gadi, bet pāris nedēļas vēlāk savas darbības 125 gadu jubileju svinēja Annas pagasta amatierteātris – kolektīvs, ar kuru viņš bijis saistīts lielāko daļu mūža.
Adolfs nosmejas, ka teātra stāžu vieglāk izmērīt desmitgadēs, no kurām neviena nav pagājusi bez nodošanās savai sirdslietai. Tur izspēlētas neskaitāmas lomas, kā arī uzvestas vairāk nekā 20 lugas un viencēlieni. Annas amatierteātris bijis pirmais kolektīvs, kurā Adolfs spēlējis līdz pat aiziešanai pensijā. Pēc tam viņš pārgājis uz Jaunannas dramatisko kolektīvu, kur uzaicināts strādāt par režisoru. Šis kolektīvs kļuvis par pēdējo, kur annēnietis darbojies. Jau vairākus gadus viņš laiku pavada, dzīvojot un strādājot savā lauku mājā meža ielokā. Par teātrim veltītajiem gadiem liecina vairs tikai fotogrāfijas un atmiņas, no kurām vairums saistās ar Annas pagastu.
Mobilizē latviešu leģionā
Tieši šeit, Annas pagasta „Veršās”, 1921.gada 4.aprīlī Adolfs nācis pasaulē. Astoņus gadus vēlāk uzsāktas skolas gaitas Annas pamatskolā. Pēc tās absolvēšanas ceļš vedis tālāk uz Gulbenes arodskolu, kur Adolfs mācījies līdz 1939.gadam, bet pēc tam – Valkas Valsts arodskolu. Valka kļuvusi par viņa dzīvesvietu turpmākajos gados. Tur atrasts pirmais darbs un nodibināta ģimene, Adolfam apprecoties ar Valkas arodskolā satikto Alisi. Ģimenē izaudzināti divi dēli – Didzis un Ainis.
Sākoties 2. pasaules karam, Adolfs mobilizēts latviešu leģionā. Pāris mēnešus vēlāk viņš nosūtīts uz fronti pie Novosokoļņikiem. Frontē gūti ievainojumi, kuru dēļ Adolfs nosūtīts uz hospitāli Karlsbādē. Tur sagaidīta Vācijas kapitulācija. Sākoties juku laikiem, latviešu bataljona puiši pieskaitīti gūstekņiem. Šajā laikā Adolfs pārvests uz lazareti Polijā, bet pēc tam atvests uz Latviju Jaunmīlgrāvja filtrācijas nometnē. Pēc vairāku gadu prombūtnes mājās viņš atgriezies tikai 1946.gada augustā.
Dibina amatiermākslas
kolektīvus
Karā pārdzīvotais un iegūtais leģionāra statuss metis ēnu uz turpmākajām dzīves gaitām. Pirmajos gados pēc kara viņš ticis pie darba meža izstrādē. Kādu laiku strādājis Annas pienotavā, bet vēlāk vairākus gadus vadījis pagasta tautas namu. Tieši viņa laikā nodibināti vairāki amatiermākslas kolektīvi: atjaunota amatierteātra darbība, izveidots jauktais koris, vīru un sievu vokālie ansambļi. Tautas namā darbojušies arī vairāki deju kolektīvi un pat pūtēju orķestris, kuru vadījis Ernests Šķipsna.
„Logi un durvis stāvēja vaļā, lai zālē netikušie varētu redzēt izrādi.”
Adolfs Čerbikovs
Sākot ar 1956.gadu, Adolfs strādājis Alūksnes ceļu pārvaldē, kuru vēlāk pievienoja 15. ceļu remontu pārvaldei. „Es jau labprāt būtu turpinājis darboties kultūrā, taču tolaik vienkāršajiem strādniekiem maksāja daudz vairāk nekā kultūras darbiniekiem. Raku grāvjus, skaldīju akmeņus – darīju visus melnos darbus,” viņš atceras. Alūksnes ceļu pārvaldē Adolfs nostrādāja līdz pat savai aiziešanai pensijā astoņdesmito gadu pirmajā pusē. Par spīti smagajai ikdienai aizmirsts nav par sirdij tuvajām nodarbēm.
Spēlē bandītus un dzērājus
Tādas Adolfam bijušas divas – mūzika un teātris, no kurām abas aizsākušās jau skolas laikā. Tur apgūta vijoļspēle, kas vēlāk noderējusi, spēlējot dažādos ansambļos. Ar lepnumu Adolfs atceras spēlēšanu Alfa Kitļa vadītajā lauku kapelā, kas savulaik bijusi „labākā lauku kapela visā apkārtnē”. Savukārt teātrī viņu iesaistījusi audzinātāja Elvīra Buša – Zemniece. Pateicoties viņai, Adolfs ticis pie savas pirmās lomas – Dieva lomas Annas Brigaderes lugā „Sprīdītis”. Šai lomai sekojušas daudzas citas.
Adolfs stāsta, ka mīļas bijušas visas lomas. Būdams leģionārs, uz pozitīvo tēlu lomām viņš nav varējis cerēt. „Man parasti tika bandītu un dzērāju lomas – negatīvie tēli, taču mani tas īpaši neapbēdināja. Tos spēlējot, izliku uz āra visas dusmas un niknumu. Reiz man kāds pēc izrādes jautāja: kā tu vari tik labi notēlot, ja dzīvē esi pavisam citādāks? Es atbildēju, ka tieši tāpēc jau man viss sanāk, ka uz skatuves atstāju visu to, kam dzīvē nav vietas,” viņš skaidro.
Pieprasītākais autors –
Blaumanis
Grūtākie brīži gan bijuši tie, kad nācies iestudēt teatrālas etīdes ar propagandas ievirzi. Tajos negatīvā veidā attēloti arī leģionāri. „No vienas puses, zināju, kā bijis patiesībā, bet vajadzēja spēlēt pretēji tam. Kad pēc tādiem skečiem tikām pie kādas Rūdolfa Blaumaņa lugas, tā bija kā ūdens glāze izslāpušajam – iespēja atveldzēties pēc visām grūtībām,” saka Adolfs. Rūdolfu Blaumani viņš min kā vienu no saviem iecienītākajiem lugu autoriem. Otrs tāds ir Miervaldis Birze, kura lugas iestudētas visvairāk.
Tieši pēc šo autoru lugām tapušās izrādes piesaistījušas viskuplāko skatītāju skaitu. Kā piemēru Adolfs min R.Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”. Tolaik Annas kultūras namā vēl bijis balkons. Skatītāju bijis tik daudz, ka pilna bijusi ne vien zāle un balkons, bet cilvēki stāvējuši pat gaitenī, lai tikai varētu izrādi redzēt. Līdzīga situācija atkārtojusies arī Jaunannā, kur Adolfs strādājis mūža izskaņā. „Logi un durvis stāvēja vaļā, lai zālē netikušie varētu redzēt izrādi,” viņš atceras.
Lepojas ar kolektīva paveikto
Pēdējos gados Adolfs gan reti iziet no mājas. Viņš neaizraujas arī ar pasākumu apmeklēšanu, taču ar prieku uzņem ikvienu ciemiņu, kas atrod ceļu līdz viņa lauku mājām. Īpaši viesi sagaidīti 90 gadu jubilejā, kad ciemos ieradies viss Jaunannas dramatiskais kolektīvs ar savu jauno režisori Sarmīti Locāni no Litenes. Lai gan Adolfs no kolektīva aizgājis jau pirms vairākiem gadiem, joprojām tajā spēlē vairums no viņa izaudzinātajiem aktieriem, par kuru sasniegumiem tiek runāts ar lepnumu.
„Režisore stāstīja, ka viņi joprojām atsaucas uz manis teikto, palaikam sakot, ka „Adis lika darīt tā” vai „Adis teica, ka jādara šitā”,” viņš smejas. „Nu viņa gribējusi atbraukt apskatīties – kas ir tas slavenais Adis?” Pēc Adolfa domām, saliedēts un labs kolektīvs esot galvenais priekšnosacījums, lai izveidotos spēcīgs amatierteātris. Jaunannai tāds esot, tāpēc nu viņš to vēl arī Annas amatierteātrim. „Ja būs labs kolektīvs un tam būs vajadzīgais entuziasms, tad viss pārējais atnāks pats no sevis,” viņš smaidot saka.
