Latvieši ir unikāli. Ar to arī viņi atšķiras no pārējām tautām. Visi mūs apbrīno par dziesmu un deju svētkiem, un ir jau arī par ko. Kāds Amerikas latvietis TV ziņās vēlreiz uzsvēra, ka tikai Latvijā notiek kas tāds.
Latvieši ir unikāli. Ar to arī viņi atšķiras no pārējām tautām. Visi mūs apbrīno par dziesmu un deju svētkiem, un ir jau arī par ko. Kāds Amerikas latvietis TV ziņās vēlreiz uzsvēra, ka tikai Latvijā notiek kas tāds. Tikai Latvijā var izjust tādu tautas kopību, kāda ir dziesmu un deju svētkos Rīgā. Un tā jau vairāk nekā simts gadus.
Droši vien arī starp latviešiem ir tādi, kam šie svētki nav nekas īpašs. Vienkārši dejo, dzied un viss. Bet domāju, ka lielākā daļa šos svētkus izjūt visā krāšņumā. Ne jau tāpēc, ka ir svētku organizatori vai dalībnieki, bet tāpēc, ka vienkārši ir latvieši, kas dzied ne tikai mūsdienu modernās dziesmas vai dejo hip-hopa dejas, bet neaizmirst latviešu kultūru.
Ir skaisti, kad simtiem cilvēku dzied Mežaparka estrādē un dejo Daugavas stadionā, bet vēl lielāks notikums tas ir tiem, kas paši ir iesaistīti. Kas paši ir daļa no deju raksta vai dziesmas skanīguma. Arī es divas reizes esmu dejojusi Daugavas stadionā un bijusi daļiņa no deju raksta dziesmu un deju svētkos. Jāatzīst, ka to sajūtu ir grūti aprakstīt. Kad tu noslēguma koncertā vakara tumsā pacel acis pret skatītāju rindām un no attāluma izjūti tautas kopību, tad gribot negribot acīs sariešas prieka asaras un ķermeni pārņem neparastas trīsas. Tobrīd pat piemirstas sāpes, ko rada nogurušās kājas. Lai gan dziesmu un deju svētki ir tradicionāli, šo mirkli nevar palaist garām un neizbaudīt, jo tas ir vienreizīgs.
Šīs vasaras dziesmu un deju svētki ir īpašs notikums, jo rīkoti par godu sirmās Rīgas jubilejai. Domāju, ka ir gods piedalīties šīgada svētkos, jo tādu otru vairs nebūs. 800 gadu jubileju Rīga svin tikai vienreiz. Visi, kas šogad dejoja un dziedāja Rīgas jubilejas svētkos, ar lepnumu varēs teikt bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem, ka ir piedalījušies tik vienreizīgā notikumā.r
