… un kā kas, tā draud ar kameru. Var arī iesēdināt. Iemesli var būt visdažādākie. Piemēram, esi nozadzis mantiņu galvenajai miesta eglei.
… un kā kas, tā draud ar kameru. Var arī iesēdināt. Iemesli var būt visdažādākie. Piemēram, esi nozadzis mantiņu galvenajai miesta eglei. Vai iemetis sniega piku garāmbraucošai automašīnai logā. Fui, ko es runāju. Sniega taču nav! Nu gandrīz vai nav. Bet kur ir? Mans sniedziņš! Kā es gribu sniegu… Tādas pamatīgas kupenas. Lai apsedz netīrību dabā un cilvēku dvēselēs. Bet tātad par kamerām. Tās darbojas. A jūs kā domājāt? Ka tās jau tikai biedināšanai paredzētas. Nē, mīļie, tās mūs gaida. Kā sacīt jāsaka, kameras ir atvērtas. Tās gaidīt gaida, kad kādam paslīdēs kāja. Es tikai nesaprotu, kas notiek tumsā. Vai arī tad tās ir atvērtas, lai kāri tvertu visu notiekošo? Jūs, cienījamie lasītāji, laikam domājat, ka es runāju par cietumnieku kamerām. Nē, mīļie, es runāju par videokamerām. He. Kā sacīt jāsaka, vārdu rotaļa.
Jūs droši vien gribat man kā tautā cienītam ekspertam jautāt, ko es par to visu domāju. Nu, ko es varu domāt. Kas par daudz, tas par skādi. Tā teiksiet jūs. Lai gan jāatzīst, ka sabiedrībā domas dalās. Daudzi uzskata, ka kameru ir par maz. Vajadzētu tās katrā pagalmā, katrā kvartālā, pie katra lielākā arhitektūras un dabas objekta. Un pie katras laulāto gultas arīdzan. Negāciju mums gana. Piemēram, puika man slepus pīpē. Bet kamera to fiksē. Kaimiņš Toļiks sabiedriskā vietā malko aliņu. Bet likuma sargi uzreiz ir klāt. Sievuks slepus, kamēr manis nav mājās, pieņem mīļāko, bet policija uz karstām pēdām ir klāt. Jā, to es saprotu. Tik efektīgi likumu sargi mums ir vajadzīgi. Tiesa, es pats gan gribētu nodrošināties, ka mani tualetē novēro tikai viena vienīga kamera, kas pieder tam Dievam Kungam. Un nekāda cita.
Bet tagad jau kameras ir modē arī uzņēmumos, veikalos. Izseko ne tikai klientus, bet arī padotos darbiniekus. Kā sacīt jāsaka, skatās uz pirkstiem pārdevējiem. Kameras to spēj, acis nepamirkšķinot. Kameras ir arī mājokļos. Kaimiņš seko kaimiņam. Jautri. Piemēram, kamera pie mana dzīvokļa iemūžina ne tikai tos, kas ienāk manā mājā, bet arī Toļika dzīvoklī. Ja viņa sieva man maksā, es pastāstu, kādas dāmas pie Toļika ciemojušās viņas prombūtnes laikā. Iesper Toļiks ar kāju manam sunim Duksim, domādams, ka es neredzu, a es uzreiz zvanu trauksmi. Ir pārkāptas dzīvnieka aizsardzības tiesības! Un sūdzu Toļiku tiesā. Lieku galdā pierādījumus. Piedzenu no Toļika
10 000 latus. Un tas viss tikai par to, ka reiz viņš pievīla manu uzticību, savaldzināja manu dzīvesbiedri. Manas prombūtnes laikā. Ja man toreiz būtu bijusi kamera… Eh! Bet tagad ir.
Antons Krikums no Svētās Kameras brālības
