– Jānīt, neskaiti uz pirkstiem, skaiti galvā! – Bet, skolotāj, man jau galvā nav pirkstu!
– Jānīt, neskaiti uz pirkstiem, skaiti galvā!
– Bet, skolotāj, man jau galvā nav pirkstu!
***
– Mamm, vai tu zini, ka Lieldienu Zaķa vietā olas nes tētis?
– Jā.
– Bet vai tu zini, kāpēc viņš tā dara?
– Nē.
– Es arī to nesaprotu. Galu galā tas taču ir Lieldienu Zaķa darbs!
***
Pēterītis stāsta skolotājai:
– Mamma man apgrieza visiem nagiem pirkstus!
***
– Renāte: “Mans tētis ir īsts piknika meistars, jo viņš māk iekurināt ugunskuru.”
– Andris: “Ko darīsim ar tiem bērniem, kuri nemaz neklausa?” Valters: “Spricēsim paklausības poti.”
– Laura: “Man vārdadiena ir tad, kad oliņām svētki!”
– Artūrs saka, pienākot Teņa dienai: “Žēl gan tās cūciņas, ka piekauj.” (nokauj).
– Lāsma paliek miegaina un saka “Man nāk žāviens!”
– Maija paliek grupā pēdējā. “Man paliek žēlīgi, visi ir aizgājuši.”
– Renāte: “Pie šīs puķītes ir atnākušas nezāles, tās ir jāiznīcina.”
– Artūrs, ieskatījies, ka laukumā ir divas vardes – viena liela, bet otra maza, liek mazo vardi pie lielās un saka: “Ko tu ,māmiņ, nesavāc savu bērnu?”, bet vardulēns tikai lec projām.
– Arita: “Es gribu atpakaļ savu balsi, nevaru ciest to šļupstēšanu, zobi sāp, plate maisās!”
– Sabīne: “2+1=3. To es atstāju galvā, kad rēķināju jau senāk, tāpēc labi zinu.”
– Zaiga: “Uzspīdināja saulīte un izkusināja mūsu celto sniega mājiņu.”
– Egils: “Audzinātāj, atver, lūdzu, logu, es gribu redzēt patiesas debesis.”
– Mārtiņš: “Es ar kameru kamerēju (filmēju) pilsētu.”
– Vendija: “Tu, audzinātāj, izskaties nogurusi!”
Audzinātāja: “Kāpēc tu tā domā?”
Vendija: “Tu vairs nerunā skaļi, bet klusu.”
– Artūrs: “Cilvēkam vajag kurpes kājās tāpat kā zirgam pakavus.”
– Evelīna: “Nik, spēlēsim dakterus! Es tevi dakterēšu, sāc mirt nost!”
– Andris: “Vai tev ir tīras rokas, lai bāztu mutē?”
– Sanita: “Es izdzinu bļaušanu no galvas, tagad esmu klusa.”
– Liāna: “Artūram spiežas kauliņi ārā, jo viņš maz ēd.
