Pagājušās nedēļas nogalē Alūksnes tautas namā notika koncerts “Pierobežas raksti”, kas bija deju kopas “Jukums” divdesmitās dzimšanas dienas svinības.
Kā jau pirms svētkiem, valdīja neliels svinību satraukums, to klīdināja zvans pie durvīm, kas vēstīja, ka ciemiņi jau klāt. Šādi, ar teatrālu ievirzi, sākās koncerts “Pierobežas raksti”, kuru Alūksnes pilsētas tautas nama U.Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” režisore Daiga Bētere un aktieri palīdzēja pārvērst dzimšanas dienas svinībās.
Tas nebija ierasts svētku koncerts
“Tas tiešām bija baudāmi, mīļi, tas nebija ierasts svētku koncerts. Redzēju ne vienkārši deju, bet teatrālu sniegumu!” tā savās emocijās dalās bijušais “Jukuma” dejotājs Armands Augstkalns.
“Tas bija viens no maniem pēdējā laikā baudāmākajiem koncertiem! Redzēju, cik krāsaini un mentalitāti raksturojoši lakstojās dažādu tautību dejotāji,” tā par deju sniegumu, kurās tiek izdejots meitu un puišu attiecību skaistums, nosaka vēl kāds bijušais “jukumietis” pie cita galdiņa.
“Es jau mēģinājumā jutos tik labi!” stāsta Ineta Riepniece. “Man jau no paša sākuma ir pilnīga svētku sajūta! Jūtos kā dzimšanas dienā! Ļoti labi! Paldies teātra kolektīvam, kas uztaisīja šo atraktīvo dzimšanas dienas gaitu! Vienkārši izcili, man prieks! Ļoti pacilāta jūtos, reti, kad tā gadās!” sajūsmu neslēpj dejotāja.
“Jukuma” svinībās bija gan “Valsis”, gan “Ziemeriešu polka”, gan kāds “sānsolis” un tā izraisīta ģībšana, glābšana, nonāca pat līdz vīru cīņām, tomēr pāri visam triumfēja salabšana un izlīgums – emocijām bagāto, krāsaini rotāto torti skatītājiem dāvāja “Jukums” jaunizveidotās programmas “Malēnieši smalki ļaudis” izpildījumā. Abpusējiem mīlestības apliecinājumiem dalījās “Jukums” un programmas horeogrāfes Arta Melnalksne un Dace Circene.
Daudz labu, mīļu un sirsnīgu, pat dziedošu vārdu gaviļnieks saņēma savā jubilejā! Sveicēji bija gan tuvu, gan tālu ceļu veikuši: no mājām – Alūksnes –, no Apes, no Zeltiņiem, no Rēzeknes, no Rīgas, kā arī no pierobežas: Veriem un Pleskavas.
Var aplūkot tērpu komplektu izstādi
Visi ciemiņi, kas bija atnākuši uz sirsnīgo un jautro koncertu, varēja apskatīt izstādi. Tajā redzami tērpu komplekti – ziemas, kur vīrietim ir mētelis, sievietei – lakats, lina, kas ir darba tērpi, un arheoloģiskie. Izstādē apskatāmas dažādas cepures, no tām vairākas ir I.Riepnieces roku darbs. “Cepures katram šuva pēc izmēra, jo nevar visiem vienādas, vajag lai der, lai piestāv pie tērpa un sejas, lai labi izskatās. Tas man bija izaicinājums. Bet patīk man darboties, baigi feini! Labi izskatās. Man prieks!” par radošo darbošanos stāsta dejotāja. “Arheoloģiskie tērpi raksturo apmēram 13.gadsimtu. Dejot ar visu šo amunīciju ir ļoti smagi, bet sajūta ļoti laba, pamatīga! Mēs paši meklējām klāt dažādus aksesuārus – ādas jostas, nažus, somiņas –, lai izskatītos senāk,” stāsta I.Riepniece. Interesants ir viens no daudzajiem eksponātiem ir vīriešu josta no pērlītēm, ko atļauties varēja tikai švītīgāks vīrs.
