“Kora dziesma un tautiskā deja ir mūsu tautas lielākā vērtība. To pašu varētu teikt arī igauņi, kuriem ir līdzīgas tradīcijas kā pie mums, Latvijā. Tieši tāpēc nolēmām aicināt visus kopā, lai izkoptu abu tautu tradīcijas un sniegtu savu artavu to saglabāšanā,” saka Apes tautas nama vadītāja un svētku organizatore Ilva Sāre.
Lai abu tautu tradīcijas atklātos pēc iespējas pilnīgāk, svētkus nolemts sākt ar ielu koncertiem. Tajos piedalīties aicināti vistālāko ceļu mērojušie kolektīvi, kas pārstāvēja Igaunijas pilsētu Setomā, Gulbenes novada Stāmerienu un Priekuļus.
Līdztekus notika Apes novada amatnieku tirdziņš, kura dalībnieki bija parūpējušies par suvenīriem ar šo svētku simboliku.Daļu no šiem izstrādājumiem varēja iegādāties arī vakara koncerta laikā Apes brīvdabas estrādē, kad uz skatuves kāpa pilnīgi visi uz svētkiem atbraukušie kolektīvi. “Ar šo koncertu mēs gribējām parādīt to kopīgo un atšķirīgo, kas abām tautām ir. Lai gan mēs visi dziedam koros un dejojam tautas deju kolektīvos, ir daudz atšķirību starp mūsu dziesmām, deju soļiem, ritmu un pat sejas mīmiku vai acu skatu, ko veltām saviem klausītājiem un skatītājiem,” uzsver I.Sāre.
Šīs tradīcijas vienā veselumā apvienoja mākslinieciskie vadītāji Sandra Oto, Edīte Dauškane un Guntis Brutāns, bet visu kopā palīdzēja salikt režisore Astrīda Bētere. Par to, ka svētki izdevušies, liecināja gan pašu dalībnieku atsauksmes, gan koncerta apmeklētāju pateicības vārdi.
Svētkos piedzīvotais radījis vēlmi padarīt tos par tradīciju, lai gan, kā atzīst svētku organizatore, to, vai tas kļūs par ikgadēju notikumu, rādīs laiks. “Tradīcijas paliek tradīcijas, tomēr viss apstājas pie finansēm. Šoreiz mēs svētkus varējām sarīkot Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Dziesmu un deju svētku tradīciju atbalsts Igaunijas – Latvijas pierobežas teritorijā” gaitā. Ja arī turpmāk spēsim gūt atbalstu savām iecerēm, tad svētki noteikti turpināsies arī nākamajos gados,” viņa saka, piebilstot, ka sevišķi liels prieks esot par pašmāju kolektīvu atsaucību. Tas vairāk attiecoties uz atbraukušajiem viesiem no Alūksnes puses, kas ar savu dalību snieguši pleca sajūtu un apziņu, ka pat pēc bijušā rajona sadalīšanās divos atsevišķos novados, kopīgā mīlestība pret latvisko dziesmu un deju joprojām spēj apvienot visus vienā veselumā.
