Piektdien ar koncertu “Mūzika vieno” Alūksnes Kultūras centrā tika svinēta 10 gadu sadarbība starp Francijas pilsētu Marsanēlakoti un Alūksni, kas balstās mākslās un mūzikā.
“Domāt, ka starptautiskās attiecības ir ministru un prezidentu privilēģija un viņu uzdevums, ir mazliet maldīgi. Šajā koncertā mēs visi būsim liecinieki, ko faktiski nozīmē starptautiskās attiecības,” tā ieskaņā klausītājus uzrunāja vakara konferansjē Andris Amantovs, pateicoties visiem, kuri piektdienas vakarā izvēlējās atnākt uz Kultūras centru, nevis aizbraukt uz Kalnadruvām, lai svinētu Latvijas un Francijas attiecības un to, ka mēs visi jūtamies piederīgi vienotai Eiropai, un to sajustu caur mūziku. Attiecībās vienmēr vajadzīgs kāds virzītājspēks, jo ne katra satikšanās, kā atgādināja A. Amantovs, nozīmē jaunu draudzību.
Koncertā satiekas četru valstu mūziķi
Šajās attiecībās virzītājspēks ir Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra diriģents Sandors Līviņš un Marsanēlakotes mūzikas centra vadītājs Saša Dišeins. Abu vadībā izskanēja emocijām piesātināts koncerts, kurā satikās latviešu, franču, vācu un beļģu mūziķi. Tas bija muzikāls ceļojums, kura laikā, izskanot skaņdarbiem no grupu “Scorpions”, “Die Toten Hosen”, “Prāta vētra”, mūziķu Eltona Džona, Jāņa Stībeļa, Lienes Geifānes reperuāra, klausītāji pabija Vācijā, Francijā, Beļģijā, citvien Eiropā un atgriezās Latvijā. Orķestrim, kura sastāvā bija 33 mūziķi no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra, kā arī tā kādreizējie dalībnieki, trīs mūziķi no Beļģijas, seši no Francijas un seši no Vācijas, vienas dienas mēģinājumos pirms koncerta bija izdevies panākt lielisku skanējumu, lai kopā ar solistēm Signi Isajevu, Līvu Lelīti (Latvija) un Amēliju (Francija) un brīvprātīgajiem no Marsanēlakotes mūzikas centra, kas bijuši kopā ar S. Dišeinu viņa muzikālajos ceļos, pārsteigtu klausītājus ar izcilu priekšnesumu.
Kā vēlāk pēc koncerta atzina S. Līviņš, vissirsnīgākā pateicība pienākas kādreizējiem orķestra dalībniekiem no Rīgas un Rēzeknes, kuri iepriekšējā nedēļā ziedoja laiku, lai atbrauktu uz orķestra mēģinājumu un pēc tam kopā ar savu bijušo orķestri spēlētu arī koncertā. Bez viņiem koncerta repertuārs nebūtu “paceļams”. Vācu diriģents, kurš arī piedalījās koncertā, bija pārsteigts, ka tādu rezultātu iespējams panākt vienas dienas laikā,” teica S. Līviņš, pateicoties arī koncertmeistarei Ritai Bogdanovai, kura palīdzējusi mēģinājumu procesā.
Atzīstas mīlestībā Alūksnei un alūksniešiem
Muzikālie priekšnesumi šajā koncertā mijās ar S. Dišeina atmiņām par 10 gadus ilgušo sadarbību, kas aizsākusies ar sastapšanos ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra “krustmāti” Ilonu Riekstiņu. “2009. gadā ierados šeit īsi pēc Ziemassvētkiem un paliku četras dienas. Varat iedomāties, ko īstam francūzim nozīmē izbaudīt īstu Ziemeļeiropas ziemu. Sniegs bija pāri manai galvai! Kopš tā brīža es iemīlēju ne tikai Alūksni, bet arī Latviju, un jo īpaši alūksniešus. Jūs esat labākie!” S. Dišeins un kā īstens francūzis koncerta laikā vairākkārt atzinās mīlestībā Alūksnei un alūksniešiem.
Kopš tā laika viņš mūsu pilsētā viesojies daudzreiz – arī kopā ar saviem domubiedriem, vairākiem orķestru kolektīviem. Kā īpašu notikumu mūziķis atminas Alūksnes Kultūras centra atklāšanu, kurā tāpat kā šajā tikšanās reizē, kopā ar Jāni Amantovu abi izpildīja trompetista, diriģenta un aranžētāja Gunāra Rozenberga skaņdarbu “Disko roze”. Kā veltījums alūksniešiem izskanēja grupas “Prāta vētra” dziesma “Tu izvēlējies palikt…”, ko pirmo reizi S. Dišeins dzirdējis 2010. gadā, Signes Isajevas (tolaik Eglīte) izpildījumā. Dziesma viņu aizkustinājusi līdz sirds dziļumiem, un šoreiz tā tika dziedāta kopā ar klausītājiem. “Latvieši ir kora dziedātāju tauta, un tādēļ šo dziesmu piesaku ar cerību, ka jūs pievienosities!” aicināja mūziķis, un viņa cerības attaisnojās ar uzviju.
Lai dzīvo mūzika!
Sadarbība starp Alūksni un Marsanēlakoti pirms 10 gadiem aizsākās, pateicoties toreizējam Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Aivaram Fominam, kurš atbalstīja šo sadarbības ideju, kā arī ģimnāziju un orķestri. Viņš ir bijis klāt pie visiem līdzšinējiem abu pušu sadarbības pasākumiem. Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte koncerta izskaņā, pateicoties mūziķiem par lielisko sniegumu, sacīja: “Mūsu desmit gadu sadraudzība ir skaists un brīnišķīgs laiks. Gribētos to raksturot ar trīs vārdiem, tāpat kā šo koncertu – tā ir ļoti sirsnīga, patiesa un pilna ar mīlestību. Nezinu, vai pašvaldībai ir vēl kādi sadarbības partneri, ar kuriem esam kļuvuši par labākajiem draugiem.”
Kopā ar alūksniešiem un četru valstu mūziķiem svētku vakarā bija arī Marsanēlakotes pašvaldības oficiālais pārstāvis Žans Fransuā Gondeljē, kurš laikā, kad sākās Alūksnes sadarbība ar Marsanēlakoti, bija pilsētas mērs. “Kopš pirmās reizes, kad šeit viesojāmies, jūs esat parādījuši, ka protat uzņemt viesus. Jūsu viesmīlība ir leģendāra. Es to baudu atkal un saku: “Lai dzīvo Francija, Beļģija, Vācija un Latvija! Lai dzīvo mūzika!” sacīja Ž. F. Gondeljē.
S. Eglīte atklāja arī kādu noslēpumu, proti, pirms gada S. Dišeins I. Riekstiņai darījis zināmu, ka savu 50. dzimšanas dienu 2019. gadā vēlētos svinēt Alūksnē, un kopā ar maestro Sandoru Līviņu, kuram šovasar apritēja 60. Un tā arī notika. “10 gadi ir bijuši raženi un laimīgi, bet tie ir bijuši arī darba gadi. Paldies Sandoram un Ilzei Līviņiem, kuri pirmie tam noticēja, Alūksnes novada pašvaldībai par atbalstu, ļaujot notikt šim brīnumam. Paldies Sašam par ilggadējo sadarbību, popularizējot Eiropas mūziku!” sacīja I. Riekstiņa, dāvinot S. Dišeinam fotogrāfes Janas Rāgas foto gleznu ar Alūksnes ezera skatu.
“Mēs vēl tiksimies!”
Koncerta noslēgumā Alūksnes novada pašvaldības Atzinību par atbalstu abu pilsētu mūziķu sadarbībai 10 gadu garumā, veicinot starptautisku sadraudzību un Eiropas vienotību, saņēma Marsanēlakotes pašvaldība un tās pārstāvis Žans Fransuā Gondeljē, Marsanēlakotes Mūzikas centra direktors Saša Dišeins un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra diriģents Sandors Saulvedis Līviņš. Tās pasniedza Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.
“Koncertu veltīju jums, alūksnieši. Vēlējos atskaņot savu mūziku – manis paša radītas kompozīcijas, kā arī skaņdarbu aranžijas, instrumentu – trompetes, ģitāras un klavierspēli, ko protu. Šajā koncertā satikās četru valstu mūziķi, lai parādītu un atklātu, kāds brīnišķīgs spēks ir sadarbība. Mēs spējam vienoties mūzikā un paveikt diženas lietas. Tā ir šī vakara pieredze, un ceru, ka jūs to sajutāt,” sacīja S. Dišeins, koncertu noslēdzot ar Šarla Aznavūra dziesmu, kurai ir patiešām simbolisks nosaukums “Mēs vēl tiksimies!”.
