Glika ozoli, Glika iela, Glika ģimnāzija, Glika muzejs – Alūksnē ir daudz vietu, kas nes savulaik te dzīvojušā luterāņu draudzes mācītāja Ernsta Glika vārdu. Šogad aprit 320 gadi, kopš mācītājs latviešu valodā pārtulkoja Bībeli, bet viņam pašam – 355.gadskārta.
Alūksnieši mācītāju un viņa devumu pieminēja ar trīs dienu pasākumu ciklu. Tas sākās ar ikgadējo piemiņas brīdi pie Glika ozoliem – vietu mācītājmuižas parkā, kur savulaik vācu izcelsmes mācītājs iestādījis divus ozolus, tādējādi atzīmējot brīdi, kad viņš paveicis vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem – latviešu valodā iztulkojis Bībeli. Pirms apmēram ceturtdaļgadsimta šiem ozoliem līdzās uzstādīts piemiņas akmens ar uzrakstu „Glika ozoli. 1685 – 1689”. Tas simbolizē Jaunās Derības un Vecās Derības pārtulkošanas laiku, bet piemiņas akmens uzstādīšanas brīdis – trīssimto gada dienu, kopš Bībeles pirmās daļas iztulkošanas.
Sniedz pienesumu skolas muzejam
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā vairāku rajona vispārizglītojošo skolu jaunieši aicināja uz zinātnisko konferenci „Redzu un dzirdu Ernstu Gliku”. Konferencē piedalījās arī pārstāves no Halles universitātes Vācijā. Viņas klātesošos iepazīstināja ar referātiem „Nezināms arhīva dokuments par Ernsta Glika dzīvi un darbību” un „Dzejolis Glika tulkojumam krievu valodā”.
Ģimnāzijas metodiķe Ilona Riektiņa atklāj, ka uz pagājušajā rudenī izsludināto zinātniski pētniecisko darbu konkursu atsaukušies skolēni no Bejas, Malienas, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņiem un Alūksnes. Lai gan ne visi rada iespēju piedalīties noslēguma pasākumā, viņa atzīst, ka tajā prezentēti paši labākie darbi, kuru autori saņēma diplomus par dalību konkursā. I.Riekstiņa uzsver šo darbu nozīmi skolas vēstures izzināšanā. „Skolas muzejam tas ir nozīmīgs pienesums. Sevišķi šobrīd, kad nākamajā gadā mēs iesoļosim ģimnāzijas simtgadē,” saka I.Riekstiņa.
Arvien vairāk interesē Gliks
Viņa uzteic jauniešus, kas iesaistījušies pasākumu veidošanā un spējuši atskārst, ka lielas lietas var izdarīt ar labu sirdi. Runājot par ikgadējām Glika dienām, I.Riekstiņa norāda, ka ar katru gadu zināšanas par vācu izcelsmes mācītāju kļūst arvien plašākas ne tikai skolēniem, bet arī tūristiem. Par to viņa pārliecinājusies, kopš deviņdesmito gadu sākuma darbojoties kā gide. Pilsētas viesi izrāda arvien lielāku interesi par Bībeles tulkotāju latviešu valodā. „Tūristi kļuvuši daudz izglītotāki, ja salīdzina ar to, kādi viņi bija pirms 10 un 15 gadiem,” spriež I.Riekstiņa, kas materiālus par Ernsta Glika dzīvi un darbību pētījusi kopš astoņdesmito gadu vidus.
Pasākumus Glika vārdā nosauktajā ģimnāzijā noslēdza jauniešu koncerts, kurā skolas koris diriģentes Inas Perevertailo vadībā izpildīja tautā pazīstamas un mīļas melodijas. Pēc koncerta varēja mieloties ar svētku kliņģeriem, kas bija veidoti kā mācītāja Ernsta Glika vārds.
Dzied un muzicē Glikam
Glika dienu pasākumi sestdien pārklājās ar akcijas „Muzeju nakts” norisi, kad durvis apmeklētājiem vēra Ernsta Glika Bībeles muzejs. Tā darbiniece Aina Dmitrijeva atklāj, ka šim notikumam muzejs gatavojies, izveidojot trīs dažādas izstādes: „Draudzes dzīve mācītāja Ādolfa Klepera laikā”, „Kur tu to atradi? – Bībelē!” un fotoizstādi „Mantojums”. „Šīs izstādes šogad papildinājušas mūsu pastāvīgo piedāvājumu, par kuru jau pirmajā akcijas stundā interesi izrādīja vairāk nekā simts cilvēku,” informē muzeja darbiniece.
Stundu pēc muzeja durvju atvēršanas Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā sākās divu stundu ilgs koncerts „Veltījums Ernstam Glikam”. Tur sveču gaismā izskanēja neskaitāmas garīgās dziesmas koru no Alūksnes, Apes, Balviem, Gulbenes un Velēnas izpildījumā, viņiem pievienojoties Alūksnes mūzikas skolas audzēkņiem. Glika dienu pēdējais pasākums aizritēja vakar pēcpusdienā, kad pēc dievkalpojuma Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā uz solo koncertu aicināja kontrtenors Sergejs Jēgers kopā ar ērģelnieci Diānu Jaunzemu.
