Uzkalniņā uzceļ pieminekli
Pulka galvenajām vienībām Alūksnes miestā viena no būtiskākajām problēmām pirmajos gados bija karavīru sadzīves apstākļi, kā arī virsdienesta instruktoru un virsnieku ģimeņu dzīvokļu jautājums. Lai to risinātu, 1923. gadā strauji uzsāka māju un jaunu pulka kazarmu celtniecību, paplašinājās visa veida veikali un tirgi. Alūksnes garnizonā atradās divi karavīru veikali, kur karavīri varēja iegādāties lētākas un kvalitatīvākas preces. Karavīru klubi pasākumu peļņu izmantoja uzņēmumu paplašināšanai, mītņu izdaiļošanai, karavīru sacensību dalībnieku godalgošanai, valsts un pulka svētku kuplināšanai.
Apmēram 200 metrus no kazarmām bija neliels uzkalniņš, kur uzcēla pieminekli kritušajiem pulka karavīriem. Pieminekļa – astoņus metrus augsta obeliska – metu veidojis mākslinieks Jūlijs Miesnieks. Uzraksti uz pieminekļa: “Par Latviju kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem 1919. – 1920.” Pieminekļa otrā pusē: “Labāk manu galvu ņēma nekā manu Tēvu zemi”. Pieminekli cēlis pulks par saviem līdzekļiem un to atklājis Valsts prezidents Jānis Čakste 1923. gada 22. jūnijā. Piemineklis nojaukts 1950. gadu sākumā un atjaunots 2009. gadā.
1940. gadā padomju okupācijas rezultātā tika zaudēta Latvijas neatkarība un likvidēta Latvijas armija. 10. septembris ir uzskatāms par dienu, kad 7. Siguldas kājnieku pulks beidz savu pastāvēšanu. Karavīri tika ieskaitīti Padomju Savienības Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa 285. strēlnieku pulkā.
Ar Aizsardzības ministrijas 1992. gada 11. novembra pavēli Nr. 225 dibināts Nacionālo bruņoto spēku Mobilo strēlnieku bataljons, tagad – Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola – un tas izvietots 7. Siguldas kājnieku pulkam celtajās kazarmās.
Atklāj piemiņas plāksni
Atklājot piemiņas vietu, NBS Kājnieku skolas komandieris majors Oļegs Dubovs klātesošajiem teica, ka armija vienmēr Alūksnē bijusi ciešā mijiedarbībā ar pilsētas iedzīvotājiem. “Par to mums jāpateicas tieši pulka karavīriem, kuri ielika pamatus tradīcijai un sadarbībai. Tādēļ, sagaidot simtgadi, realizējām Kājnieku skolas personāla, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra darbinieku un Alūksnes novada pašvaldības ainavu arhitektes Madaras Sildegas – Mieriņas kopīgo ideju par piemiņas vietu pieminekļa pakājē. Tā simbolizē mūžīgo ierindu. Plāksnē iegravēti 7. Siguldas kājnieku pulka kritušo karavīru vārdi un uzvārdi. Uz šī laukuma pie piemiņas vietas arī nākotnē stāvēs visi tie karavīri, kas uzsāks dienestu, nesot tālāk pulka tradīcijas un piemiņu Latvijas armijā. Atklājot šo plāksni, aicinu visus būt lepniem par 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru ieguldījumu, īstenojot brīvības sapni!” teica O. Dubovs un aicināja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu, Mācību vadības pavēlniecības un NBS Kājnieku skolas pārstāvjus atklāt piemiņas plāksni.
“Paldies visiem, kas radīja ideju par piemiņas plāksni un realizēja to! Lai gan pieminam tos kareivjus, kas šeit bija pirms simts gadiem, vēlos, lai šī diena tiek uztverta kā svētki, nevis skumju un piemiņas diena. Paldies par paveikto!” teica Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Valts Āboliņš, bet Kājnieku skolas kapelāns Gints Polis piemiņas vietu iesvētīja “Dieva tēva, Dieva dēla un Svētā gara vārdā!” Godinot 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru piemiņu, tika nolikti ziedi pie pieminekļa.
Svinības turpinās pilsētas centrā
Pēc tam visi caur Kājnieku skolas teritoriju Nacionālo bruņoto spēku orķestra pavadījumā devās svētku gājienā pilsētas centra virzienā uz Jauno pili, kur turpinājās svinības. Tur klātesošos uzrunāja un pulka simtgadē sveica Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis. “Šodien svinam 7. Siguldas kājnieku pulka, kura pastāvēšana bijusi cieši saistīta ar Alūksni un kura labos darbus mēs arvien pieminam, simtgadi. Pulka karavīru drošsirdība un neatlaidība palīdzēja kaldināt uzvaru Latvijas neatkarības karā, bet vēlāk Alūksnē pulks aktīvi iesaistījās sabiedriskajā, sporta un kultūras dzīvē. Karavīri pilsētā organizēja brīvdabas izrādes un kino, orķestris sniedza koncertus. Ar pulka gādību pilsētā tolaik uzcēla vairākus objektus, tostarp Saules tiltu, skatu torni, pulka telts paviljonu un citus. Karavīri kopa uz uzturēja kārtībā ne tikai kazarmu teritoriju, bet arī Alūksnes ezera tuvāko apkārtni un Garnizona kapus. Pateicoties pulka aktivitātēm, mūsu mazā pilsētiņa atdzīvojās un uzplauka. Šodien pulka tradīciju turpinātāja ir Kājnieku skola un Zemessardzes bataljons, aktīvi iesaistoties dažādu pašvaldības rīkotu patriotisku pasākumu norisē pilsētā, par ko pašvaldības vārdā izsaku lielu pateicību,” teica A. Dukulis. Klātesošos uzrunāja arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzsverot, ka bruņotajiem spēkiem jābūt ciešā saistībā ar sabiedrību: “Ja bruņotie spēki ir koks, tad sabiedrība ir tā saknes, bet, ja sabiedrība ir roze, tad bruņotie spēki – tās skaistais zieds. Būsim lepni par to, ko mēs varam, ticēsim sev, ka mēs varam!”
Pulka dzimšanas dienā jau izsenis bijusi tradīcija klāt baltus galdus ābeļdārzā, uz tiem liekot mielastu. Tādēļ arī šoreiz Jaunās pils parkā pie balti klātiem galdiem visi tika aicināti mieloties ar maizi, medu, sieru, pīrāgiem, kvasu un citiem gardumiem. Turpat bija iespējams aplūkot arī fotoizstādi par 7. Siguldas kājnieku pulka vēsturi un klātienē apskatīt militāro tehniku.
Vēlāk Alūksnes muzejā notika arī 7. Siguldas kājnieku pulkam veltītas izstādes atklāšana, kataloga un pētniecisko darbu prezentācija “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām”, par ko sīkāk lasiet nākamajā laikraksta numurā.
