Zemnieki: mācās dzīvot un ražot veselīgi. Veclaicenes pagasta bioloģiskās lauksaimniecības veselības saimniecība “Mauriņi” ar savu ieceri – rīkot jēru cirpšanas svētkus – bija pulcējusi ne tikai kolēģus no Vidzemes.
Zemnieki: mācās dzīvot un ražot veselīgi
Veclaicenes pagasta bioloģiskās lauksaimniecības veselības saimniecība “Mauriņi” ar savu ieceri – rīkot jēru cirpšanas svētkus – bija pulcējusi ne tikai kolēģus no Vidzemes.
Uz šo pasākumu ciemiņi bija ieradušies pat no Kurzemes. Viņi padzirdējuši, ka te ir īsta veselības pirts. Tajā ne tikai per ar dažādām slotām, bet arī masē un cienā ar zāļu tējām.
“Alūksnes rajonā ir skaista daba. Veclaicenes pakalni ar desmito daļu no Latvijas ezeriem cilvēkus sajūsmina. Mēs piedāvājam arī veselīgu atpūtu. Mans projekts nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai guva atbalstu, tāpēc varēju uzcelt pirti. Domāju, ka tā patiesi ir izdevusies. Ieejot pēršanās telpā, sajūtu īpašu gaišumu, siltumu un mīļumu,” atzīst “Mauriņu” saimniece Gunita Virka.
Pagājušajā vasarā tā bija gatava, bet šopavasar likās, ka ap pirti ir vajadzīgs vēl kaut kas. Tagad ir uzslietas nojumes, iekārtots volejbola laukums un ugunskura vietas. Tas viss ir papildus zīdītājgovju un savvaļas zirgu ganāmpulkam, trušiem, aitām, kazām, baibakiem, arī jūrascūciņām, pelēm, žurkām un seskam, kas rada ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo interesi. Var apbrīnot, ka Gunita tik daudz paveikusi trīs gados. Viņa rosina citus, lai tie “par tādu traku darbu saņemtu lielākus hektārmaksājumus”, kādi paredzēti pārejas gados uz bioloģisko saimniekošanu un arī pēc tam, kad tā sertificēta. Latvijas valsts bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības biroja vadītāja Dace Kalniņa norāda, ka Gunita ir kā “garainis, kas veicina vārīšanos”.
Ir trīs galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas bioloģisko lauksaimniecību: ir vajadzīgi līdzekļi, lai attīstītu saimniecību, vēlme ražot veselīgu pārtiku un dzīvot veselīgi. Bet visus vieno īpaša domāšana par cilvēku un dabas veselības saglabāšanu.
“Mēs esam “zaļie” zemnieki, kas ne tikai paši dzīvo veselīgi, bet arī dod iespēju apgūt šo prasmi citiem. Noteikti ir jāmācās. Nepietiek ar iepriekšējo paaudžu pieredzi, tāpēc pirms pāris gadiem sākām jaunu apmācības programmu. Pēc tās apmēram 70 zemnieki visā Latvijā apgūst dzīvesziņu un gudrību, lai veidotu un radītu veselības centrus. Tajos uzskatāmi redzams, kā var ilgi un laimīgi dzīvot, izmantojot to, kas ir dabā,” stāsta veselības saimniecības Rendā īpašniece Māra Bergmane. Viņa pirms diviem gadiem kļuva par šīs idejas īstenotāju, bet tagad aizrāvusi daudzus.
Kursos zemnieki apgūst anatomiju un fizioloģiju, veselīga uztura un pirts zināšanas, kā izmantot ārstniecības augu dabas spēku. Informācija rada jaunas iespējas. Māra sākusi gatavot zāļu spilvenus, ne tikai tējas. Viņa uzsver, ka vislabākais ir tas bizness, kas šobrīd sabiedrībai ir nepieciešams. Šoreiz viņa līdzi bija atvedusi zāļu spilvenu jeb “miega peli”. No lina auduma šūtā maisiņā salikts zāļu maisījums, kura smarža nomierina, tātad palīdz aizmigt. “Katram cilvēkam, lai viņš būtu laimīgs – varētu labi dzīvot un pelnīt, ir vajadzīga veselība. Tāpēc arī veidojas veselības saimniecības,” atzīst M.Bergmane.
Pēc garšīgām pusdienām, kurās no lieliem katliem varēja smelt jēra gaļas dārzeņu zupu, bija izloze. Tajā varēja laimēt aitas vilnas izstrādājumus – cimdus saņēma Arvis Pavlovičs, paklāju no trušādām – Mudīte Bērziņa, bet viņas vīrs – ar aitas vilnu pildītu spilvenu. Šķūnī bija skatāmi arī citi ražojumi: cimdi, zeķes, teļa, aitu, kazu un trušādas. Apmēram četru centimetru biezumā sapresēta aitas vilna ielikta pārvalkā ir silta un viegla sega.
