Vakar ar deju lielkoncertiem “Deja kāpj debesīs” Daugavas stadionā tika pielikts punkts X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tikai vēlu vakarā Alūksnes un Apes novadu deju kolektīvu dalībnieki atgriezās mājās ar nogurumu un spilgtām emocijām, kas vēl ilgi atgādinās par karstajām dienām, kad visa Rīga bija kā liela skatuve – dziedoša, dejojoša, jauniešu Rīga.
“Emocijas ir ļoti pozitīvas, lai gan bērniem bija liela slodze. Svētku gājienu uzskata par kulmināciju, bet tas pagāja ļoti ātri. Pat nepamanījām Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kurš atradās otras gājiena plūsmas pusē. Toties redzējām, ka starp rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem bija ļoti daudz savējo. Viņi mūs sveica ar uzmundrinošiem saucieniem,” stāsta Apes novada pašvaldības deputāte un novadu darba grupas locekle Alda Liepiņa. Droši vien vairāk bija to, kas vēroja mūsējos televīzijas tiešraidē. Diemžēl jāpiekrīt tiem, kuri saka – gājienā redzēja tikai Alūksnes novada sākumu, bet pēc tam rādīja otru plūsmu, kurā gāja ventspilnieki. Arī starp gandrīz 13 000 koristu un tikpat dejotājiem koncertos nav viegli saskatīt tos, kurus visvairāk gribētu redzēt. Paliek apziņa un lepnums – viņi tur bija.
A.Liepiņa atzīst, ka šie svētki iezīmējās ar ļoti saspringtu mēģinājumu un koncertu programmu grafiku. “Bērni ir ļoti noguruši karstajā saulē, taču koru koncerta ģenerālmēģinājums Mežaparkā man ļoti patika. Arī pūtēju orķestru koncerts bija izcils, kā arī citi pasākumi bija labi pārdomāti un skaisti,” vērtē A.Liepiņa. Mani pārsteidza, ka vairums aptaujāto dziedātāju kā savu mīļāko dziesmu minēja J.Vītola “Gaismas pils”, kurai šogad aprit 100 gadu. Arī tautas dziesmas jaunieši dzied ar prieku. Tas liecina, ka dziesmu upes sākums rodams visos novados. Tas kā avots veldzē un dod spēku skolēnu Dziesmu un deju svētku tradīcijai, kurai jau 50 gadu. Pirmo reizi svētku vēsturē tie iekļauti UNESCO svinamo dienu kalendārā.
Jaunannas pamatskolas kora diriģente Ināra Kravale stāsta, ka īpaši šie svētki bija tiem, kuri tajos piedalījās pirmo reizi. Starp tiem bija viņas mazmeita. “Pirmajās dienās šie bērni bija kā no saites norāvušies telēni. Brīnījās, ka tik liels kopkoris dzied estrādē. Savukārt tie, kuri ir jau rūdīti iepriekšējos svētkos, visu uztver lietišķi un mierīgi,” secina diriģente. I.Kravale atzīst, ka koristi svētkos jutās labi un bija ļoti disciplinēti. “Kopmēģinājumos vēroju, ka bērni atšķirībā no pieaugušo svētku dalībniekiem ir pacietīgi un dzied, cik spēj. Tiesa, virsdiriģentiem bija jāpieliek visas pūles un atjautība, lai noturētu skolēnu uzmanību arī tad, kad mēģinājums ieilgst no rīta līdz pat vakaram. Par to viņus apbrīnoju,” atzīst I.Kravale. Viņa ar Jaunannas pamatskolas kori lielajos svētkos piedalājās piekto reizi.
“Ne saule, ne lietus netraucēja mēģinājumu darbam un svētku norisei. Visu izdarījām. Tiesa sākumā cerējām, ka daļu mēģinājumu atcels, bet nekā. Visvairāk tika mazākajiem “Pastalniekiem”, kuriem pēc lietus gāzes vajadzēja dejot līdz kāju potītei ūdenī. Kad vakarpusē uz mēģinājumu ieradās lielākie, tad jau spīdēja saule un bija viss apžuvis,” stāsta “Enku – drenku” deju kolektīvu vadītāja Daiga Ozoliņa. Viņa secina, ka lielā slodze un nogurums nav traucējis nekam citam. Tiesa, D.Ozoliņa pati bijusi tikai Daugavas stadionā un Teikas vidusskolā, kur bija apmetušies Alūksnes un Apes novadu svētku dalībnieki. Vakar koncertos tika izdejotas 23 deju horeogrāfijas, viena deju svīta un piecas deju programmas, kuras radījuši vairāk nekā 20 dažādu paaudžu horeogrāfi un deju skolotāji. Dejas kā vienmēr priecēja skatītājus ar tērpu krāsām un tehniski interesantiem risinājumiem, starp kuriem īpašs bija lidojošas meitenes priekšnesums.
Alūksnes novada pašvaldības kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte uzsver, ka pieredzējušākiem svētku dalībniekiem jau zināms, cik smagu darbu prasa svētku prieks. Taču grūtums līdz nākamajiem svētkiem aizmirstas, un paliek tikai viss pozitīvais. “Mazākajiem reizēm acis bija pilnas asaru. Jāceļas bija ļoti agri, lai sāktu mēģinājumus. Samazinātais dienu skaits uzlika papildus slodzi dalībniekiem, gatavojot koncertu programmas,” atzīst S.Eglīte. Toties Dievs šai nedēļai deva brīnišķīgu laiku, lai bērni varētu izbaudīt gan aukstumu un lietu, gan saules svelmi, kas pārsniedz 30 grādu robežu. “Tas nozīmē, ka bija viss spektrs dabā. Turklāt svētku organizācija bija augstā līmenī, nodrošinot ēdināšanu, naktsmītnes, medicīnisko palīdzību un policijas uzraudzību,” vērtē S.Eglīte. Tiesa, abu novadu pašvaldību svētkiem izveidotās darba grupas locekļi pie miera varēja doties pēdējie un pirmie no rīta modās, lai gādātu par visiem un visu. “Ar bērniem ir gan vieglāk, gan grūtāk nekā ar pieaugušajiem. Tiesa, šķiet, ka mazie ir pacietīgāki, elastīgāki un izturīgāki, jo nenācās dzirdēt tādas pretenzijas, kādas dažkārt izsaka dziedātāji un dejotāji pieaugušo svētku laikā. Toties atbildība ir lielāka, jo daudzi ir nepilngadīgi,” secina S.Eglīte. Ķīpsalā piektdien bija koncerts un balle, kurā tika teikts paldies visiem kolektīvu un novadu vadītājiem.
