Zeltinietim Vilnim Vanagam, amatierteātra “Kontakts” dalībniekam, patlaban ir īpašs pārdomu laiks, jo novembra sākumā viņš uz kādu laiku dosies projām no Latvijas.
Zeltinietim Vilnim Vanagam, amatierteātra “Kontakts” dalībniekam, patlaban ir īpašs pārdomu laiks, jo novembra sākumā viņš uz kādu laiku dosies projām no Latvijas. Vilnis iecerējis braukt ciemos pie māsas Irīnas uz Angliju un pats izmēģināt darba gaitas svešā zemē.
“Tagad jūtos dīvaini, nezinu īsti, kur rast mieru. Šāda iecere radās jau sen, bet izšķirošo lēmumu pieņēmu pēkšņi,” laikrakstam stāsta V.Vanags.
Pārmaiņas būs arī amatierteātrim “Kontakts”, kas uzsācis jauno sezonu un uz nezināmu laiku zaudēs labu aktieri. Tautas nama vadītāja un amatierteātra režisore Gunita Paleja bilst, ka kolektīvā neveicas ar prasmīgiem aktieriem, jo dažādu iemeslu dēļ viņi no kolektīva aiziet. Vilnis atzīst, ka viņa dzimtā pašdarbībai ir spēcīgas saknes.
“Mani vecvecāki gan no tēva, gan mātes puses ir pašdarbnieki, spēlēja teātri. Vecmamma Ārija ilgus gadus dziedāja ansamblī, dejoja, viņai ir liels nopelns, kas spēlēju teātri,” stāsta viņš. Aizraušanās ar teātri sākusies nejauši – 1997.gadā. Viļņa māsa spēlējusi lugā “Līnis murdā”, gatavojuši iestudējumu uz kapusvētkiem. “Viņa piedāvāja, ka es varētu spēlēt kādu mazu lomu, un es piekritu. Iznāk tā, ka iedod velnam mazo pirkstiņu, bet tas paņem visu roku,” joko Vilnis. Kopš tā laika viņš ar teātri ir uz “tu” un sevi bez teātra vairs nespēj iedomāties.
Var apprecēt brazīlieti
“Vilnis ir universāls cilvēks. Godīgs un patiess, kādu reti var atrast. Viņš ne tikai spēlē teātri, bet arī dzied un dejo. Mums būs skumji bez viņa,” sarunā iesaistās Gunita. Trijatā runājamies par Viļņa atgriešanos Zeltiņos pēc tālā brauciena. “Atriezīšos, ja vien neapprecēšu kādu brazīlieti,” joko Vilnis un kopīgi smaidām, ka tādā gadījumā Zeltiņu amatierteātris varētu sākt iestudēt brazīliešu mīlas seriālus.
Vilnis absolvējis Lejasciema vidusskolu. Gatavojoties skolā Žetonu vakaram, klase gatavojusi lugu, kurā neliela loma bijusi arī Vilnim. Tagad viņam šķiet zīmīgi, ka skolotāja, pasniedzot žetonu, vēlējusi, lai puisis stājas teātra fakultātē. Vilnis par teikto, protams, toreiz tikai pasmaidījis.
Kaut ko grib mainīt
Pēc Lejasciema vidusskolas absolvēšanas Vilnis apguvis galdnieka specialitāti. Desmit gadus strādājis kokapstrādes uzņēmumā, darba netrūkst arī ģimenes zemnieku saimniecībā. “Tagad, kad eju no darba projām, ir žēl, jo daudzus gadus tur esmu pavadījis. Cilvēks ātri pie visa pierod. Tomēr apstākļi izveidojās tādi, ka esmu sadūšojies kaut ko radikāli mainīt,” secina vīrietis. Viņš atklāj, ka pēc vidusskolas augstskolā nav iestājies, jo apsvēris, ka ātrāk sāks pelnīt.
“Atbraukšu no Anglijas, varbūt izdomāšu studēt. Iespējams, ka ārzemēs pavadīšu sešus mēnešus, taču, kas zina, kā dzīve iegrozīsies. Esmu liels patriots, tāpēc noteikti atgriezīšos mājās. Man patīk turēties pie mājas, lai gan vajag kaut ko arī mainīt. Visu laiku esmu turējies mammai azotē,” prāto viņš.
Vajadzēja bučoties
Pirmā luga, kurā Vilnis spēlējis amatierteātrī, ir Blaumaņa “Zagļi”. “No manis nekāds dižs aktieris neiznāktu, ja nebūtu režisores,” saka Vilnis. Viņš neesot skaitījis, cik nospēlētu lomu ir aiz muguras. Pirmās pat vairs nevarot atcerēties. Kolektīvs iestudējis daudzus skečus. Ja tos visus uzskaitītu, tad lomu būtu īpaši daudz. No sākuma Vilnim bija jāspēlē tikai mīlētāji. “Man bija jābučojas, bet nav jau viegli to darīt citu acu priekšā,” atklāj aktieris.
Vēlāk mēģinājis iejusties veču lomās, prot spēlēt jaunas meitenes. Uz skatuves dejojis arī baletu. “Man vislabāk paticis spēlēt skečos. Godīgi sakot, pat nezinu, kura no lielajām lomām bijusi vismīļākā. Visas ir mīļas, varbūt pēdējās, ko iestudējām pirms manas aizbraukšanas,” secina Vilnis. Viena no mīļākajām ir A.Čehova “Bildinājums”, jo tā ir visvairāk spēlēta. Šodien Zeltiņu tautas namā amatierteātris rāda lugu “Kā Pampāļu Pēteris sievu meklēja”. Tā iestudēta īsā laikā, lai to vēl paspētu nodot skatītāju vērtējumam pirms Viļņa aizbraukšanas.
Pietrūka arī vasarā
“Man būs grūti bez teātra. Kolektīvs ir labs, ja tāda nebūtu, varbūt nebūtu tik liela interese spēlēt teātri. Vasarā pašdarbniekiem laukos ir grūti sanākt kopā, jo jāveic lauku darbi, jāpļauj siens. Esmu izjutis ilgas pēc teātra, šķiet, ka kaut kā pietrūkst,” saka Vilnis. Kolektīvā visi apveltīti ar labu humora izjūtu. Arī Vilnim tās netrūkst. Pašdarbnieks atzīst, ka teātris izmainījis viņa dzīvi. “Esmu kļuvis drošāks, kādreiz biju kluss,” spriež viņš. Gunita smaidot saka, ka Vilnim dos līdzi jaunu lugu materiālus, lai mācās tekstu.
Vilnis atklāj, ka angļu valodas zināšanas ir tikai skolā iegūtas, tomēr tas viņu nebaida, dodoties uz svešu zemi. “Māsa būs kā tulks, gan jau ātri iemācīšos,” ir pārliecināts viņš. Patīk izjust ekstrēmas situācijas – lēkt ar izpletni, ātri braukt. Viņam patīk arī ceļot. Viesojies Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un apskatījis citas vietas, tāpēc brauciens uz Angliju nav pirmais tālākais ceļojums viņa dzīvē. “Dzīvē ir jāizbauda viss, ko tā piedāvā. Māju tur laikam man pietrūks visvairāk,” ir pārliecināts Vilnis Vanags.
