Pagātnē nav iespējams atgriezties, tāpēc, lai cik jauks ir bijis pagājušais gads, ar drošu soli jāiesoļo jaunajā 2002.gadā. Un tomēr ir spraudziņas, pa kurām var palūkoties atpakaļ. Pakavēties atmiņās, atgriezties sapņos.
Pagātnē nav iespējams atgriezties, tāpēc, lai cik jauks ir bijis pagājušais gads, ar drošu soli jāiesoļo jaunajā 2002.gadā. Un tomēr ir spraudziņas, pa kurām var palūkoties atpakaļ. Pakavēties atmiņās, atgriezties sapņos. Gads ir bijis raibs no visām pusēm, vismaz man. Viens no tādiem atmiņas vērtiem notikumiem ir “Krāces” pirmā numura iznākšana. Jā, 26.janvārī mēs, “Krāces” veidotāji, varēsim griezt lielo torti un nopūst vienu – pirmā gada – svecīti. Jums, lasītāji, varbūt tas liekas pats par sevi saprotams, ka jaunieši veido avīzīti, raksta par dažādām tēmām, fotografē, bet mēģiniet uz brīdi iedomāties sevi viņu vietā. Reizēm mēs nesaudzīgi kritizējam. Vai kāds apvainojošas īsziņas sūtītājs kādreiz ir aizdomājies par to, kā būtu, ja to pašu liktenis jums atspēlētu atpakaļ? Gribējās optimistiskāk, bet sanāca padrūmi. Tās arī ir atmiņas par aizvadīto gadu. Piliens darvas var sabojāt medus mucu, tāpēc, ja ir kādas pretenzijas un ierosinājumi, mums ir e-pasta adrese, rakstiet, iesakiet, aizrādiet, mēs uzklausīsim!
Neskatoties uz šīm dažām drūmajām niansēm, kad reizēm gribas “plinti mest krūmos”, es aizvien esmu labā noskaņojumā, un cerība manī saglabājas līdz pēdējam brīdim. Apzinos arī to, ka nesaudzīgā attieksme bērnos rodas no pieaugušajiem. Noguruši no darba, kolēģa aizvainoti, neapdomājam kādā auditorijā mēs savu neapmierinātību izsakām. Bērni to jūt perfekti ,un mūsu kašķīgums pielīp. Viņi arī vēlas pamēģināt pieaugušo dzīvi. Tāpēc jaunajā gadā aicināšu nomest to neapmierinātības masku, vairāk smaidīt, vairāk teikt un domāt labas domas! Lai maģiskais skaitlis 2002 nes jums veiksmi!
Koordinatore Inese
