Vecāki: saviļņojums ir liels.
Vecāki: saviļņojums ir liels
Trešo gadu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar vīru Imantu Freibergu aicina ģimenes no visas Latvijas aizdegt Rīgas pils Ziemassvētku egli. Rīt turp dosies arī Ivanovu ģimene no Alsviķu pagasta.
Sandrai un Jurijam Ivanoviem ir trīs dēli: sešpadsmitgadīgais Uldis mācās Alūksnes vidusskolas 11.klasē, četrpadsmitgadīgais Mārtiņš – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 8.klasē, bet jaunākais dēls Jānis – Alūksnes sākumskolas 2.klasē. Līdzi dosies arī Sandras māmiņa Aija Zviedrīte, kas strādā ģimenes uzņēmumā, bet brīvo laiku velta ziediem.
Mamma Sandra atzīst, ka brauciens ir negaidīts un patīkams pārsteigums. Apzināmies, ka šī ir vienreizēja iespēja. Bērni to uztvēra ar lielu sajūsmu,” atceras S.Ivanova. Viņa uzskata, ka šādas tikšanās ir vajadzīgas. “Vēl tagad latvieši atceras, kā pirms daudziem gadu desmitiem Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apstājās lauka malā, lai parunātos ar zemniekiem. Tas ir liels saviļņojums. Žēl, ka tikšanās ar prezidenti notiek tikai reizi gadā,” domā S.Ivanova.
Jurijam Ivanovam pieder zemnieku saimniecības “Dzintari” kokapstrādes uzņēmums. Deviņdesmitajos gados ģimene uzsāka saimniekošanu no radiniekiem mantotā zemē.
Ar vecāku palīdzību cēla dzīvojamo māju un apkopa 13 slaucamu govju ganāmpulku. Lai spētu uzturēt ģimeni, nācās meklēt papildu nodarbošanos. Pārdeva ganāmpulku un visus līdzekļus ieguldīja gatera izveidē. Dažu gadu laikā kokapstrādes uzņēmums ir strauji attīstījies. Tas dod darba vietas 35 cilvēkiem. Jurijs atzīst, ka reizēm ir grūti strādāt vienā uzņēmumā, bet viņi prot cits citam pielāgoties.
Ģimene ziedo līdzekļus Alsviķu pirmsskolas izglītības iestādei un skolām, kur mācās viņu bērni. Materiālu atbalstu saņem arī jauniešu futbola komanda “Dzintari”.
S. Ivanova atzīst, ka viņu spēks ir kopība. “Mēs esam viens par visiem un visi par vienu. Ir aizkustinoša sajūta, kad sapulcējamies uz kopīgām svinībām,” stāsta S. Ivanova. Viņa uzskata, ka ģimenē ir jāveido saticība, jo tā pati no sevis nerodas. Jurijs domā, ka ģimenes spēks slēpjas viņa un Sandras attiecībās, kur galvenais ir sapratne, piedošana un mīlestība.
“Manuprāt, ģimenei nav jāgaida valsts atbalsts bērnu audzināšanā. Viņus radījām apzināti, tāpēc arī pašiem par tiem ir jārūpējas. Manuprāt, valstij ir jāpalīdz tad, ja maznodrošinātā ģimenē ir talantīgs bērns, bet viņam nav līdzekļu izglītībai,” domā S. Ivanova.
Vecākiem ir gandarījums, ka bērni viņus ciena. “Neļaujam strīdēties, konfliktus izrunājam un rodam kompromisu. Nekad neaudzinām bērnus citu klātbūtnē, jo tas aizskar viņu pašlepnumu.
Nesen vecākajam dēlam bija klases vakars kopā ar vecākiem. Klasē ir 21 audzēknis, bet vecāki bija atnākuši tikai septiņiem jauniešiem. Ja viņi neatbalsta savus bērnus, tad lai vecumdienās nebrīnās, ka tiem būs svarīgākas lietas par sirmo māmulīti,” domā S. Ivanova.
