Lai gan Vaidava ir iekļauta aizsargājamo upju sarakstā, tomēr dabas aizstāvjiem nav bijis pa spēkam pretoties izņēmumam, kas pieļauj hidroelektrostacijas būvniecību vietā, kur gandrīz pirms 50 gadiem tāda ir bijusi. Tiesa, mazāka, jo tagad ūdenskrātuve applūdinās 44 hektārus.
Uztrauc lašveidīgo zivju
iznīkšana
“Man ir ļoti negatīva attieksme pret tādiem biznesa projektiem. Valsts pieļauj, ka privātpersona var celt hidrobūvi, kas neatgriezeniski sabojā upi un dabu, kas ir mūsu visu īpašums. Turklāt īpašnieks būs vienīgais pelnītājs, saņemot dubultu tarifu par saražoto elektrību, par ko maksājam mēs visi. Var redzēt, kādi ir mūsu vietvalži. Kā var apgalvot, ka apsveicama ir jebkura ekonomiskā darbība? Tā nerunā sava novada patriots. Manuprāt, vajadzētu saukt pie atbildības tos, kuri pagarināja būvatļauju. Ja pirms tās izsniegšanas būtu rīkota sabiedriskā apspriešana, tad HES netiktu celts,” satraukumu neslēpj alūksnietis Igors Dzilna. Viņš ir plaši pazīstams foreļu makšķernieks, tāpēc pamanīja HES būvi pie Vaidavas un informēja TV3 raidījuma “Nekā personīga” žurnālistus. To sagatavotais sižets radījis plašu rezonansi. Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs informējis, ka rīkos piketu pie Ministru kabineta, prasot ierīkot zivju ceļus. I.Dzilna uzskata, ka tas būtu tikai daļējs risinājums, jo ļoti maz zivju izmanto līdz šim būvētos zivju ceļus.
“Applūdinās milzīgas palieņu platības, kas būs seklūdens zonas, kurās neizbēgami uzsils ūdens. Tajā visām lašveidīgajām zivīm būs beigas. Tas nozīmē, ka pēc dambja uzcelšanas pār upi Vaidava būs mirusi lašveidīgo zivīm. Tur dzīvos raudas un līņi, bet vērtīgās zivis izzudīs,” secina I.Dzilna. Viņš norāda, ka jau tagad var redzēt, kāda izskatās Gaujas augštece pēc vairāku HES izbūves. Biologs Armands Roze atzīst, ka jebkurš HES uz upes ir tas pats, kas asinsvadu sistēmai trombs. Tā tiks sapostīta trīs veidos – gan tās straujtece, gan oļu sanesums, gan akmens krāvumi. Izcērtot kokus un krūmus, saule uzkarsēs ūdeni, tāpēc lašveidīgās zivis ies bojā.
Vēlas pelnīt un sakārtot vidi
“Man nekad nav šķitis, ka daru kaut ko sliktu. Kādreiz uz Vaidavas ir bijušas 19 hidroelektrostacijas. Turklāt Karvas HES darbojās daudzus gadus, dodot enerģiju dzirnavām, gaterim, kā arī ražoja elektroenerģiju. Vēl var redzēt vecā aizsprosta vietu, ir saglabājusies ēka, uz kuru izbūvēta ūdens caurule. Žēl, ka pirms būvdarbu sākšanas neviens nepaskatījās, kāda aizaugusi un piegružota bija apkārtne – drupas un krūmi. Līdz ar HES būvi tiks sakārtota apkārtne un ierīkota peldvieta, kā arī piebraucamie ceļi un ūdens ņemšanas vieta ugunsgrēku dzēšanai. Hidroelektrostacijā tiks nodarbināti trīs līdz pieci cilvēki,” stāsta SIA “Patina” īpašnieks Aldis Stūriška.
Viņš šo īpašumu ar visu projektu un saskaņojumiem iegādājās pērnajā vasarā, kad bija pārliecinājies, ka ir visas nepieciešamās atļaujas HES būvdarbiem. Tajos SIA “Patina” iegulda 766 000 latu, kas ir “Nordea” bankas kredīts. Turklāt būvdarbiem ir saņemts Vides investīciju fonda atbalsts. Ir pašsaprotami, ka īpašnieks cer ar uzviju atpelnīt ieguldīto naudu, jo valsts garantē elektrības iepirkšanu no mazo HES īpašniekiem par dubulto tarifu.
Turklāt paredzams, ka elektrības cena vēl pieaugs tāpat kā benzīna un gāzes cenas. Aldis Stūriška noliedz jebkādu saistību ar politiķiem. Tomēr pēc TV 3 raidījumā “Nekā personīga” redzētā sižeta neticību rada īpašā labvēlība gan nodrošinot izņēmuma stāvokli, gan piešķirot būvdarbu pagarinājumus HES būvei. Šķiet, ka maģisks spēks ir bijušā ekonomikas ministra un ekspremjera Aigara Kalvīša pašrocīgam parakstam uz dokumenta, kas apliecina piekrišanu HES būvei. Alūksnes novada pašvaldība bijusi bezspēcīga kaut ko iebilst.
Rudenī pabeigs jaunā HES būvi
Daudzi vietējie iedzīvotāji un makšķernieki domāja, ka iecere būvēt Karvas HES ir aizmirsta. Būvdarbi tika sākti pagājušajā ziemā, bet makšķernieki tikai nesen pamanīja, ka šajā vietā upes līči ir pārvērtušies līdz nepazīšanai.
A.Stūriška norāda, ka darbus sāka ziemā, kad tiem bija piemēroti apstākļi. Tagad projekts ir īstenots jau apmēram par 70 procentiem, tāpēc ir skaidrs, ka darbus pārtraukt nav iespējams. Brigadieris Gunārs Keiselis informē, ka vēlā rudenī hidroelektrostacija būs gatava. Projekts tapis pirms vairāk nekā 10 gadiem, kuru laikā ir mainījies īpašnieks, kā arī citi apstākļi. “Izmantosim ļoti modernu Čehijā ražotu tehnoloģiju, kas ir dabai nekaitīga un tāpēc tiek izmantota daudzviet pasaulē. HES darbību nodrošinās divas turbīnas un speciāls aizvars, kas ļaus saglabāt ūdens līmeni upē gandrīz nemainīgu. Tas nozīmē, ka nebūs ūdens svārstības,” skaidro A.Stūriška. Viņš uzsver, ka savus atzinumus par HES būvniecību ir devis hidrobūvju eksperts Jānis Miesnieks. Viņš esot gan kaislīgs makšķernieks, gan arī hidrotehnikas speciālists, kas strādājis dažādās pasaules valstīs. J.Miesnieks norādījis, ka foreles nārsto ļoti agri pavasarī un vēlu rudenī, kad ūdens ir auksts. Vasarā uzplūdinājumā ūdens būs dažus grādus siltāks nekā upē, bet tas būs mainīgs, nevis stāvošs kā dīķī. Turklāt ūdeni uzplūdinās tikai pēc nārsta. “Es saprotu makšķerniekus, bet zivis jau neaizies bojā, tās pārvietosies citviet augšup vai lejup pa upi. Kāpēc ir vajadzīgi zinātnieki un speciālisti eksperti, ja makšķernieki visu zina labāk?” jautā A.Stūriška.
Apspriešanai – visas
teritorijas plānu
Madonas reģionālās vides pārvaldes direktors Jevgeņijs Sobko precizē, ka Ministru kabineta noteikumi par upēm un upju posmiem, uz kuriem nav atļauts būvēt HES, ir pieņemti 2002.gadā, un to pielikumā ir saraksts, kur izņēmuma kārtā var to darīt. Tajā ar pirmo numuru ir ierakstīta Vaidava un Karvas HES, tāpēc no juridiskā viedokļa viss ir kārtībā. “Dokumenti HES būvdarbiem tika kārtoti 2001.gadā. Tas ir sen, bet visas procedūras ir izietas un būvatļauja ir pagarināta. Būvdarbi bija jāsaskaņo ar piegulošo zemju īpašniekiem, bet par sabiedrisko apspriešanu lēmumu pieņem pašvaldība. Iespējams, ka tā bija, bet nav zināms, cik lielu uzmanību tā guva,” spriež J.Sobko. Alsviķu pagasta padomes toreizējā priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa skaidro, ka sabiedriskā apspriešana bija pagasta teritoriālajam plānam, kurā tika iekļauta Karvas HES būve.
J.Sobko norāda, ka arī šobrīd ar likumu nav reglamentēts, cik lielas jaudas hidroelektrostaciju ir atļauts būvēt katrā vietā. “HES būve vienmēr atstāj kaut kādu iespaidu uz vidi, bet ir arī paredzēti kompensācijas mehānismi, kas paredz atlīdzināt zivju resursiem nodarītos zaudējumus. Ir Zivju pētniecības institūta slēdziens, kādi zaudējumi HES īpašniekam katru gadu ir jāatlīdzina,” informē J.Sobko. Viņš pieļauj, ka zivju ceļa izbūve būtu risinājums. Taču vispirms būtu nepieciešams izpētīt situāciju, lai pamatotu prasību īstenot šādu prasību. Pretējā gadījumā nav argumentu, kāpēc vadošās zivju pētniecības institūcijas to neprasīja uzreiz.
