Šodien sākam publicēt stāstiņus par Čupīti, ko esam saņēmuši Aivas stūrītī. Rezultātus apkoposim nākamreiz.
Šodien sākam publicēt stāstiņus par Čupīti, ko esam saņēmuši Aivas stūrītī. Rezultātus apkoposim nākamreiz.
Superīgais Ralfs
Reiz māmiņai piedzima dēliņš, kas negribēja ēst pienu. Viņam garšoja tikai čupa – čups konfektes. Un izauga puisītis apaļš kā čupa – čups.
Citi bērni ziemā slidinājās no kalna, bet Čupītis tikai noskatījās. Viņš bija bēdīgs, jo viņu apsmēja. Čupītis ļoti gribēja braukt ar ragavām no kalna. Taču visas ragavas viņam bija par mazām. Kādu dienu bērni gāja slidināties pa dīķi. Čupītis devās līdzi. Uzvilcis slidas, viņš uzgāja uz ledus un ar pirmajiem soļiem nokrita zemē. Gandrīz ledus ielūza no Čupīša kritiena.
Vienreiz Čupītis gribēja braukt ar slēpēm. Kā uzkāpa uz slēpēm, tā uzreiz iegrima sniegā. Pamēģināja paspert kādu soli, bet nevarēja, jo Čupītis bija par smagu. Vasarā Čupītis gribēja spēlēt ar puikām futbolu, bet ātri piekusa.
Kādu dienu, kad Čupītis ienāca istabā, māte viņu jau gaidīja. Māmiņa bija dusmīga, ka Čupītis iztērē mēnesī daudz naudas par čupa – čups konfektēm. Čupītis auga tik ātri, ka viņam nevarēja nopirkt piemērotas drēbes. “Būtu labāk nopircis ko vērtīgāku, un vispār konfektes ir kaitīgas veselībai,” dusmīgi teica māte.
Visu vakaru puisītis nevarēja aizmigt, jo pārdomāja mātes teikto. “Mammai bija taisnība,” sāka aptvert puisītis. Čupītis nolēma, ka nekad vairs neēdīs čupa – čups konfektes. Pēc maza laiciņa viņš jau saldi gulēja. Citās dienās tas cītīgi sportoja un ievēroja diētu. Pēc mēneša viņš jau bija atguvis normāla bērna izskatu. Neviens viņu neapsmēja, meitenes viņā iemīlējās no pirmā acu skata, un puikas apskauda. Bērni viņu sāka dēvēt par Superīgo Ralfu.
Zane Jukse Zeltiņos
