“Suņu un kaķu turēšanas problēmas ir visā Latvijā, un noteikumi, kas apstiprināti 1995.gadā, vairs neatbilst mūsdienu prasībām un arī “Dzīvnieku aizsardzības likumā” teiktajam, kas stājies spēkā 2001.gada janvārī,” skaidro kinologs.
“Suņu un kaķu turēšanas problēmas ir visā Latvijā, un noteikumi, kas apstiprināti 1995.gadā, vairs neatbilst mūsdienu prasībām un arī “Dzīvnieku aizsardzības likumā” teiktajam, kas stājies spēkā 2001.gada janvārī,” skaidro kinologs, Latvijas Sporta suņkopības federācijas prezidents Jānis Pavlovskis.
Tādēļ Zemkopības ministrijā ir noorganizēta darba grupa, kas izstrādā mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzības noteikumus, labturības prasības šo dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī mājas (istabas) dzīvnieku turētāju tiesības un pienākumus.
Noteikumi stāsies spēkā ne ātrāk kā 2003.gada 1.janvārī, un šobrīd notiek diskusijas starp Zemkopības ministrijas, Kinoloģiskā centra, pašvaldību pārstāvjiem un citiem speciālistiem, lai rastu optimālo noteikumu variantu. Ir tapis noteikumu projekts, kura izstrādē piedalās arī J.Pavlovskis.
Testēs no gada vecuma
J.Pavlovskis uzsver, ka tajā lielākā uzmanība pievērsta dzīvnieku turēšanas prasībām, vakcinācijai, labturības apstākļiem (sunim jābūt pabarotam, padzirdītam, ar atbilstošu ķēdi un tamlīdzīgi). Akcentēta arī suņu uzvedība sabiedrībā, kas ir īpaši aktuāla. Interesanti, ka šobrīd noteikumi paredz, ka sunim jābūt ar uzpurni sabiedriskās vietās, bet nav precīzi norādīts, kur uzpurnim jābūt. Tikpat labi tas var būt piestiprināts pie kakla siksnas. Jaunajos noteikumos to precizēs. Suns varēs būt arī bez uzpurņa, taču tikai tad, ja būs izgājis speciālu testu un apmācību. “Šis jautājums gan vēl jāanalizē. Paredzams, ka suni testēs no gada vecuma, bet dzīvnieks aug, veidojas, un nav zināms, kad viņš izrādīs agresivitāti. Bet ja nu tā pēkšņi notiek? Rezultātā neviens nav atbildīgs, jo suņa saimniekam ir iespēja atsauksies uz testēšanu,” stāsta J.Pavlovskis.
Jaunajos noteikumos gan būs kategoriski aizliegts sabiedriskajā transportā suni neatkarīgi no viņa lieluma pārvadāt bez uzpurņa. Tāpat arī pie privātmājas obligāti būs jābūt norādei: “Suns” vai “Nikns suns”, jo ir sūdzības, ka visvairāk no suņu uzbrukumiem ir cietuši pastnieki.
Tirdzniecību ar dzīvniekiem atļaus tikai speciālās vietā, suņu audzētavās, izstādēs, mājās tiem, kam pieder kuces. Ja cilvēks vēlēsies suni pārdot ar reklāmas starpniecību, būs obligāti jānorāda, kādā sabiedriskā organizācijā viņš ir.
Pēc J.Pavlovska domām, grūtības šobrīd ir arī ar dzīvnieku reģistrāciju, jo liela daļa suņu un kaķu īpašnieku to vienkārši neveic. Jaunie noteikumi paredz, ka visu reģistrāciju veiks veterinārārsti un informēs par to pašvaldības, kas arī uzņemsies kontroles funkcijas par noteikumu izpildīšanu.
Atļaus turēt bīstamo šķirņu suņus
Jaunajos noteikumos nebūs ierobežojumu, ka nedrīkst turēt bīstamu šķirņu suņus. “Varēs turēt, kādus vēlas un cik daudz grib, taču būs jāievēro labturības pasākumi. Un, protams, ka suns būs jāaudzina. Mācībās var izskaust negatīvas īpašības arī tā saucamajiem bīstamo šķirņu suņiem. Dzīvnieks ir jūsu īpašums, cilvēks taču izvēlas, kādu auto pirkt – “Mercedes” vai “VW”. Tā arī nevar viņam pavēlēt, kādu suni iegādāties. Un par bīstamu suni var atzīt tikai tiesa,” uzsver J.Pavlovskis.
Viņš atzīst, ka jaunajos noteikumos ir arī daudz pretrunu. Piemēram, ir aizliegts sunim apmācīt košanu pie aizturēšanas. Par to iestājas Dzīvnieku aizsardzības biedrība, atbalsts arī veterinārārsti. Uzskata, ka šādi apmācīts suns rada paaugstinātu bīstamību un viņu ir grūti valdīt.
“Prakse gan pierāda, ka nav bijis tādu gadījumu, ka sporta vai darba suņi sakostu savus saimniekus. 95 procenti neaudzināto suņu paši arī sakož savus saimniekus. Ja ieviesīs aizliegumu, tad skaidrs, ka cietīs zemnieki vai privātu māju īpašnieki, kam ir nepieciešami sargsuņi. Savukārt valsts iestādēm – muitai, policijai – šādi apmācīti suņi būs jāiegādājas ārzemēs. Bet tur viens suns maksā no pieciem līdz 20 tūkstošiem latu. Tāpat arī nevarēsim konkurēt starptautiskajā sporta suņu apritē. Kompromiss šajā situācijā būtu speciāla izziņa, ko izdos policija, kas atļautu šādu suņu apmācību tiem, kas vēlas. Protams, ka papildu izziņu nepieciešamība veicinās birokrātiju,” nenoliedz J.Pavlovskis.
Nedrīkst piesiet ilgāk par desmit stundām
Pēc viņa domām, noteikumos esot arī prasības, kas reāli nav izpildāmas. Dzīvnieku aizsardzības biedrība uzskata, ka suni negaisa laikā nedrīkst turēt piesietu ārpus telpām, kā arī suns drīkst būt piesiets ne ilgāk par desmit stundām. “It kā cīnāmies pret klaiņojošiem suņiem, bet te jau viņi arī rodas,” secina J.Pavlovskis.
Pēdējā laikā sabiedrību satrauc, ka suņus nepamatoti nogalina. “Tas ir fakts, ka mednieki šauj, kur pagadās, un aizmirst, ka viņi drīkst iznīcināt klaiņojošus suņus tikai tad, ja tie ir bezsaimnieka un atrodas tālāk par 200 metriem no saimnieka medību platībās. Divi jēdzieni tiek ignorēti – medību platības un bezsaimnieka suns. Mednieks izšauj, bet viņš jau nezina, vai tā ir privāta pļava, un arī necenšas to noskaidrot. Man nav pretenziju, ka šauj klaiņojošus suņus, bet jādara tā, lai neciestu ne suņu īpašnieki, ne mednieki. Turklāt 2001.gada sākumā pieņemtajā “Dzīvnieku aizsardzības likumā” teikts, ka eitanizēt, tas ir, humāni nogalināt, var tikai veterinārārsts vai tas veicams veterinārārsta klātbūtnē,” apliecina J.Pavlovskis.
