Izglītības valsts inspekcija šā mācību gada otrajā pusgadā saņēmusi trīs sūdzības Alūksnes rajonā. Divas bijušas par Alūksnes, viena – par lauku skolu. Viena sūdzība bijusi anonīma.
Izglītības valsts inspekcija šā mācību gada otrajā pusgadā saņēmusi trīs sūdzības Alūksnes rajonā. Divas bijušas par Alūksnes, viena – par lauku skolu. Viena sūdzība bijusi anonīma.
“Sūdzības rakstījuši vecāki. Viņus uztrauc skolotāju nekorekta rīcība un darba kvalitāte. Vecāki vēlas zināt, cik daudz skolotāji var atļauties, strādājot ar bērniem,” stāsta valsts izglītības inspektors Alūksnes rajonā Staņislavs Vanags.
Anonīmā sūdzība vērsta pret izglītības iestādes vadītāja iespējamiem pārkāpumiem. S.Vanags uzsver, ka tajā minētie fakti nav apstiprinājušies. “Šajā sūdzībā minētajiem faktiem ir arī personisks raksturs, visus nav iespējams pārbaudīt un pierādīt,” saka inspektors.
S.Vanags bilst, ka, izskatot sūdzības, viedoklim jābūt precīzi pamatotam, ņemot vērā normatīvos aktus. “Ja sūdzības ir ļoti nopietnas, tad ir iespēja veidot komisiju tās izvērtēšanai. Ja sūdzība pauž par pedagoga vardarbību pret bērnu, tad tā ir jānodod izskatīšanai prokuratūrā,” norāda S.Vanags.
Viņa praksē pirms pāris gadiem bija šāds gadījums, rezultātā skolotājs tika atbrīvots no darba. “Zinu gadījumu, kad skolas kolektīvs nekavējoties nodeva lietu prokuratūrai, nevis inspekcijai,” saka inspektors.
S.Vanags ir pārliecināts, ka ikdienā ir daudz gadījumu, taču ne visi nonāk inspekcijā. “Vecāki domā, ka problēmu var ātrāk atrisināt, ja sūdzību raksta ministrijai. Parasti tā nonāk pie manis,” saka inspektors. Viņš aicina vecākus vispirms doties pie skolas vadības, ja nekas netiek darīts, tad meklēt risinājumu pašvaldībā, izglītības pārvaldē un pēc tam – pie inspektora.
“Parasti sūdzībās paustais daļēji ir patiesība. Cilvēkam, kad viņš raksta sūdzību, ir sakrājies daudz emociju, tāpēc tajās daudz kas nav pamatots, skar cilvēka personisko dzīvi,” apstiprina S.Vanags. Ik gadu inspektors saņem divas trīs sūdzības. Šogad tik daudz reģistrēts pusgadā. “Saņemu arī zvanus, taču zvanītāji vēlas palikt anonīmi un nevēlas, lai es to reģistrēju,” bilst S.Vanags. Viņš ievērojis, ka bieži vien sūdzības raksta vieni un tie paši cilvēki.
