Gadās, ka cilvēki vienu vai otru lietu sāk kolekcionēt nejaušības dēļ. Kāds kaut ko uzdāvina, mantiņa it kā piesaista līdzīgas.
Gadās, ka cilvēki vienu vai otru lietu sāk kolekcionēt nejaušības dēļ. Kāds kaut ko uzdāvina, mantiņa it kā piesaista līdzīgas. Tā noticis arī bijušajai rīdziniecei Ludmilai Tumševicai, kura par alūksnieti sevi sauc kopš 1972.gada.
Jau desmit gadus viņa ir galvenā grāmatvede Strautiņu sociālās korekcijas izglītības iestādē. Šajā sistēmā viņa strādā trīsdesmit gadus. Agrāk viņa ar kolekcionēšanu neesot nodarbojusies un pat nevarējusi iedomāties, ka varētu to darīt. Meita Vika, kura tagad mācās 10.klasē, gribējusi no kārtējā brauciena mammai kaut ko atvest. Toreiz dāvanā gadījies mazs zilonēns, kurš nosaukts par Pauli, jo vairāk atgādinājis rūķīti, nevis nerātnu ziloņu puiku. Tā Paulis palicis pie Ludmilas un piesaistījis arī savus “radus”.
“Pirmais zilonītis uzradās, kad vēl dzīvojām vecajā dzīvoklī. Meita to atveda no Ventspils. Brīnumainā kārtā neilgā laikā ieradās vēl četri zilonēni – no Saldus, Gulbenes.
Personiskajā mājā ienācām jau ar pieciem zilonīšiem un kaķi Muri. Tagad vairāk varam izvērsties, vienā istabā sāka “dzīvot” šie suvenīri. Sākumā spriedām, ka iegādāsimies tikai mazus zilonēnus, bet laikā gaitā tiem piebiedrojās jau prāvāki. Tagad nedomāju pārtraukt kolekcionēšanu. Zilonīšus pērk meita, atved dēls no Rīgas, dāvina meitas draugi, pati nopērku Rīgā, Alūksnē. Jauku zilonīti esam noskatījušas Gulbenē. Zilonīši ir atceļojuši arī no Prāgas. Toreiz abas ar Viku nopirkām divus. Ir reizes, kad no veikala iznāku ar sešiem,” stāsta Ludmila un piebilst, ka 107 ziloņu lielajā kolekcijā nav divu vienādu “sugas brāļu”.
Ludmilu nomierinot ziloņu saime un Muris, kuram patīkot pārstaigāt plašo māju. Meitai ļoti patīkot mīkstās rotaļlietas, arī to skaits jau tuvojoties simtam. Katrai ir sava aizraušanās, viņas viena otrai palīdzot krāt kolekciju. Kad atnākot draugi, visiem patīkot ziloņi un Vikas “saime”. Abas sapņojot aizbraukt uz Ēģipti un atvest vēl kādus zilonēnus.
“Tagad vairs nedomāju atkāpties. Šī tā arī paliks ziloņu istaba,” saka Ludmila.
