Alūksnes rajona padomes attīstības un finansu nodaļas tūrisma darba organizatore Anda Salaka piedalījās Eiropas Kustības Latvijā rīkotajā otrajā Latvijas sabiedrības Eiropas lietu forumā “Stratēģija no iestāšanās sarunām līdz referendumam”.
Alūksnes rajona padomes attīstības un finansu nodaļas tūrisma darba organizatore Anda Salaka piedalījās Eiropas Kustības Latvijā rīkotajā otrajā Latvijas sabiedrības Eiropas lietu forumā “Stratēģija no iestāšanās sarunām līdz referendumam”.
“Man ir svarīgi saprast, ko pozitīvu vai negatīvu dos Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Lai gūtu informāciju, nepietiek izlasīt bukletus, tāpēc nolēmu piedalīties forumā,” atzīst A. Salaka. Eiropas Kustības Latvijā biedri ir juridiskas un fiziskas personas. Šī organizācija dibināta, lai popularizētu Latvijas ceļu uz ES.
Ministru prezidents Andris Bērziņš uzsver, ka valstī pieaug cilvēku skaits, kas atbalsta iestāšanos ES. Pašlaik tie ir 55 procenti iedzīvotāju. Referendums par iestāšanos, iespējams, notiks 2003.gadā 23.augustā visām trīs Baltijas valstīm vienā dienā.
“Forumā bija paneļdiskusijas par trīs tēmām: “Latvijas skatījums uz Eiropas Savienības nākotni”, “Pirmsiestāšanās procesa ES monitorings: tiesu varas neatkarība” un “Pirmsiestāšanās procesa ES monitorings: minoritāšu aizsardzība”,” saka A. Salaka.
Viņa skaidro, ka tiesu varas korupciju daļa iedzīvotāju uzskata par mītu, bet citi atzīst, ka tas ir normāli, jo tiesneši saņem mazas algas. “Paneļdiskusijā cilvēki, kas valstī ieņem augstus amatus, jautāja, kā rīkosies tiesnesis, kam bērni jāgatavo skolai, trīs mēnešus nav maksāts par dzīvoklis, ja viņam būs jātiesā nabags un bagāts cilvēks. Par kādu morāli tad var runāt?” jautā A. Salaka.
Ir atšķirīgi viedokļi, kas ir minoritāte. Vai tā ir tauta, kas ir mazākumā valstī, vai tauta, kam nav savas valsts. “Sabiedriskā organizācija “Ieskats Baltijā” pirmsiestāšanās procesa ES monitoringam ir iesniegusi ziņojumu par minoritāšu tiesību aizsardzību. Ziņojumā ir prasības, kas neatbilst ES likumdošanai par minoritāšu aizsardzību, piemēram, prasīts valsts finansējums skolām, kur mācības notiek krievu valodā. Eiropas valstīs tā nemēdz būt. Runāja arī par iespēju nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās,” skaidro A. Salaka.
Viņa šodien piedalās sabiedriskajā apspriedē “Latvija ārpus Rīgas: kas un kā izmantos ES palīdzību”. “Eiropas lietu forumā izskanēja doma, ka par iestāšanos ES vairāk jārunā ar lauku rajonu iedzīvotājiem,” atzīst A. Salaka.
