Alūksni piektdien apmeklēja Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija). Vizītes mērķis – iepazīt sporta infrastruktūru Alūksnē, centrālais jautājums – iestrēgusī Alūksnes sporta centra būvniecība.
S. Riekstiņš Alūksni apmeklēja pēc Alūksnes novada domes deputātu Līgas Langrates un Janas Zilkalnes (JKP) ierosmes. Visi kopīgi apmeklēja stadionu Pilssalā, Alūksnes novada vidusskolu, Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolu, tikās ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli un futbola treneri Robertu Lejnieku.
L. Langrate akcentē, ka Alūksnes novada sporta dzīve nav sakārtota, jo nav izstrādāta sporta attīstības stratēģija, ir jādomā par lietderīgu Alūksnes novada skolu sporta zāļu izmantošanu, rīkojot sacensības skolēniem, tādēļ ir daudz problēmu, kam vajag risinājumu.
Atbalsta lietderīgu
būvniecību
“Vēlos uzsvērt, ka ne es, ne izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska neesam pret jaunu sporta būvju celtniecību, kā tas brīžiem izskan medijos. Mēs esam par lietderīgu to būvniecību un saprātīgām izmaksām. Pieredze valstī ir dažāda. Ir vietas, kur uzbūvēti jauni sporta objekti, bet tos nespēj uzturēt un valstij tie jādotē. Ir jāsaprot, ka uzbūvēt ir viena lieta, bet uzturēt – pavisam kas cits. Paredzamās izmaksas Alūksnes sporta centra būvniecībai ir ap deviņi miljoni eiro. Vai tiešām Alūksnei vajag tik dārgu būvi? Tas nav jautājums man, bet vietējiem cilvēkiem. Tiekoties ar novada vadību runājām daudzmaz vienā valodā, jo sen ir skaidrs, ka jaunam sporta centram jābūt. Par to nav ne mazāko šaubu. Pašreizējā ēka, kurā atrodas sporta skola, ir savu laiku nokalpojusi,” saka S. Riekstiņš.
Salīdzinājumam viņš min Daugavas stadiona ledus halles celtniecību, kurā būs divi laukumi, un izmaksas ir 10,5 miljoni eiro. “Ja Alūksnes sporta centra būvniecība izmaksās gandrīz tikpat, manuprāt, tas nav samērīgi. Saprotu – tur ir purvs, jādzen pāļi, bet tieši tāpēc par to ir jārunā. Vai tā ir īstā vieta, kur jābūvē sporta centrs?” vaicā S. Riekstiņš.
Kādēļ tik ilgi?
Viņš uzsver – ir svarīgi rūpīgi izvērtēt plānotās izmaksas un prioritātes, kam sporta centrs tiks būvēts. “Nevar būt tā, ka tas uzbūvēts visiem. Ja šis sporta centrs būs paredzēts mācību procesam, tad arī tam jābūt “pirmajai rokai”. Lai nav tā, ka būvē it kā skolēniem, bet patiesībā viņi tur nemaz tā īsti netiek. Tādā gadījumā nebūs sasniegts mērķis, ko cerēts sasniegt,” uzsver deputāts.
S. Riekstiņš akcentē, ka ir svarīgi šāda projekta tapšanā iesaistīt cilvēkus, kuri uzbūvēto objektu izmantos, un ņemt vērā viņu vēlmes un vajadzības, jo tikai tad attaisnosies izvirzītais mērķis.
Pirms braukšanas uz Alūksni deputāts iepazinis situāciju saistībā ar sporta centra būvniecību. “Zinu, ka jūs ne pirmo gadu cīnāties, tāpēc ir jautājums – kādēļ tas viss turpinās tik ilgi? Šis brīdis ir nepateicīgs, zinot, ka pēc diviem gadiem Eiropas fondu finansējuma pieejamība būs stipri ierobežota. Nevaru solīt, ka būs viegli, bet Saeimā centīšos pārliecināt, ka sporta centram Alūksnē ir jābūt,” saka S. Riekstiņš.
Svarīga katra nianse
Vaicāts par iespaidiem pēc Pilssalas stadiona apmeklējuma, S. Riekstiņš atzīst – ir nianses, par kurām vajadzētu domāt. “Apskatījos ģērbtuves, kas nav domātas tam, lai tajās pēc treniņa varētu pārģērbties 30 bērni. Tuvumā neredzēju arī labierīcības. Vecākiem nav piekļuves stadionam, lai ar mašīnu varētu aizvest bērnus uz treniņu iespējami tuvu. Tās visas ir nianses, bet nebūt ne mazsvarīgas,” vērtē S. Riekstiņš.
Viņš ticies arī ar jauno futbolistu treneri R. Lejnieku. “Man simpatizē trenera pieeja un attieksme. Ir redzams, ka cilvēks “deg” par savu ideju, nevis strādā naudas dēļ. Ir apsveicami, ka Alūksnē ir cilvēks ar iniciatīvu. Šādi savas lietas entuziasti ir jāatbalsta, nevis jāapslāpē viņu vēlme darboties,” saka deputāts.
Jāsakārto sistēma
S. Riekstiņš atzīst, ka valsts mērogā ir daudz risināmu jautājumu sporta skolu sakarā, tiek izvirzītas prioritātes, tādēļ viņš aicina sporta skolu vadītājus un trenerus dalīties pieredzē un ierosinājumos, lai sistēmu sakārtotu.
Runājot par sporta būvju lietderību valstī, deputāts vēlreiz akcentē – ir daudz tādu objektu, kas ir uzbūvēti, bet uzturēti netiek. “Mans redzējums – ja, piemēram, Madonā ir biatlona centrs vai Valmierā Māra Štromberga BMX trase, tad nevajag šādus centrus katrā ciematā. Vai ir loģiski, ka finansējums nepalielinās, bet palielinās sporta skolu skaits? Šīs lietas ir jāsakārto,” pārliecināts S. Riekstiņš.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers:
“Alūksnes sporta centra projekts pašlaik ir pirmā prioritāte infrastruktūras sakārtošanā. Tehniskais projekts ir sagatavots un nodots ekspertīzei. Kad tā beigsies, varētu sākties būvniecība, bet nav finansējuma. Izmaksas ir lielas, tādēļ pašvaldība saviem spēkiem to izbūvēt nevar.
Jau vairākus gadus esam uzsākuši sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju par valsts finansējuma piešķiršanu. Daudziem citiem reģionu centriem valsts ir palīdzējusi sporta būvju celšanā. Katru mēnesi kādam no valsts politiķiem arī atgādinām par šo alūksniešu vajadzību. Drīzumā gaidu tikšanos ar finanšu ministru, kad arī pārrunāšu šo jautājumu.
Pašlaik valstī visas ministrijas vēršas pret pašvaldībām, aizrādot nepareizu saimniekošanu, bieži piesaucot arī lielu būvju tapšanu, kas sevi neattaisnojot. Ceru, ka valstī tomēr tiks nošķirts, kas ir un kas nav samērīgi, kas un kurā teritorijā primāri vajadzīgs. Alūksnei ledus halli nevajag, bet sporta centru gan, tādēļ esam gatavi jebkurā laikā attīstīt diskusiju ar valsts politiķiem un to pierādīt. 300 000 eiro tehniskā sporta centra projekta izstrādei valsts Alūksnes novadam piešķīra – tas mums dod cerības, ka mūsu projekts varētu tikt atbalstīts no valsts puses.
Uz pašvaldībai piederošas zemes, kur sporta centru iecerēts būvēt, atrodas garāžas. To īpašniekus esam informējuši, ka teritoriju šovasar jāatbrīvo. Daļa to ir izdarījusi, daļa vēl nav. Tā kā finansējuma būvniecībai pašlaik nav, garāžu īpašniekus nedzenam izmisumā – īpaši tos, kuriem nav, kur citur pārvietot. Tiklīdz finansējums būs, arī viņiem teritoriju nekavējoties būs jāatbrīvo.”
Dace Plaude, Līga Vīksna
