20. martā Rīgā pie Latvijas Republikas Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotais pikets, kurā politiķiem tika pieprasīts pildīt Izglītības likumā noteikto un 2018. gadā Ministru kabinetā apstiprināto pedagogu darba samakas paaugstināšanas grafiku.
Pienāk brīdis, kad jāprot paklusēt
Ziedīte Aigare, LIZDA Alūksnes un Apes novadu arodorganizācijas priekšsēdētāja:
“Gribu teikt paldies visiem piketa dalībniekiem no Alūksnes un Apes novada. Paldies arī skolotājiem un darbiniekiem, kuri mūs atbalstīja, veicot tiešos darba pienākumus un piespraužot solidaritātes lentītes. Uz Rīgu devāmies kuplā skaitā, aizbraucām 51 cilvēks. Bija piketa dalībnieki, kas sagaidīja mūs Rīgā. Piketētāju vidū bija skolotāji, tehniskie darbi-nieki,arī izglītības iestāžu darbinieki, kuri nav arodbiedrības biedri. Ineterese bija liela, diemžēl bija jāatsaka dažiem brauktgribētājiem, jo autobusa ietilpība šoreiz bija par mazu.
Galvenā piketa prasība politiķiem bija pildīt Izglītības likumā noteikto 2018. gadā Ministru kabinetā apstiprināto prdagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas paredz palielināt pedagogu minimālo darba samaksas likmi no 710 eiro uz 750 eiro no 2019. gada 1. septembra. Kopumā grafiks paredz, ka līdz 2022. gada 1. septembrim skolotāju minimālā likme sasniegtu 900 eiro. Pirmais solis, ko mēs prasām, ir 40 eiro. Nav tā, ka pikets būtu bez rezultāta. Valdība ir panākusi mazu solīti pretim, pēc abu pušu sarunām ir atrasti 1,7 miljoni eiro pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei ar šī gada 1. septembri no kopumā nepieciešamjiem 9,3 miljoniem eiro (pirms nodokļu nomaksas). Daļa no šīs summas nodokļu veidā atgrieztos atpakaļ valsts kasē. Pēc LIZDA aprēķiniem pēc nodokļu nomaksas būtu nepieciešami apmēram 5 miljoni. Skolotāji ir tā sabiedrības daļa, kas nomaksā nodokļus, kā saka, bez variantiem.
Valdības un parlamenta pārstāvji ir aicināti nedēļas laikā sagatavot priekšlikumus grozījumiem 2019. gada valsts budžetā, parādot skaidrus vēl nepieciešamā finansējuma avotus līdz šī gada maija vidum. Ja tas netiks izdarīts, viens no variantiem, par ko lemsim nākamajā LIZDA padomes ārkārtas sēdē Rīgā 27. martā, kad tiks izvērtēts no valdības un parlamenta saņemtais piedāvājums, varētu būt pedagogu streiks.
Kā piketa forma tika izvēlēta klusēšana. Tas nenozīmē, ka mēs savā starpā nesarunājāmies. Tas bija brīdis, kad satikām kolēģus no visas Latvijas, tā kā kopumā piketā bija jūtama saliedētība, apņemšanās. Mēs redzējām, ka spējam būt saliedēti un būt vienoti brīdī, kad tas ir nepieciešams. Kāpēc kā piketa forma bija izvēlēta klusēšana? Cik es sevi atceros izglītības sistēmā, regulāri ar piecu vai desmit gadu intervālu mēs streikojam vai piketējam. Esam vienīgie sabiedriskajā sektorā strādājošie, kas regulāri cīnās par algu paaugstināšanu. Esam tik daudz runājuši, tādēļ pienāk brīdis, kad ir jāprot paklusēt.”
Jāpiketē ne tikai par algas pieaugumu
Pāvels Melnis, trīs bērnu tētis, Alūksnes alternatīvās skolas dibināšanas iniciatīvas dalībnieks:
“Es ieteiktu skolotājiem piketēt ne tikai par algas pieaugumu, bet arī par “Skola 2030” paātrinātu ieviešanu jau 2020. gadā. Algu pieaugums šobrīd var notikt, pateicoties skolu slēgšanai un daudzu skolotāju atlaišanai no darba. Tas nav taisnīgi.
Ja es būtu skolotājs, es neprasītu algas pielikumu, zinot, ka tā dēļ kādam nāksies pazaudēt darbu. Vispirms skolotājiem jāparūpējas, lai skolas kļūtu par biznesa inkubatoriem. Tad, iespējams, daudzi skolēni pat pirms absolvēšanas kļūs par nodokļu maksātājiem. Pats es esmu “zudusī paaudze”, kuri 12 gadu laikā skolā ir iemācījušies tikai izcili lasīt un rakstīt. Bet ar šīm “pratībām” es nevaru saražot nevienam nedz algu, nedz pensiju. Mācības pēc vecās nekompetenču sistēmas tagad draud maniem bērniem.
Aicinu skolotājus aktīvi ar piketiem veicināt ražošanas prasmju iekļaušanu mācību saturā jau tagad. Tad, cerams, 2030. gadā būs iespējams būtisks skolotāju atalgojuma pieaugums.
Šobrīd gatavojos pieteikt Alūksnes alternatīvās skolas imiciatīvu Eiropas sociālo inovāciju plastmasas atkritumu mazināšanai konkursam ar balvu 50 000 eiro, kuru veiksmes gadījumā paredzēts izlietot pedagogu atalgojumam. Pamatdoma ir veidot skolu, kur zināšanas tiktu pasniegtas kopā ar prasmēm efektīvi (taupīgi) lietot Latvijas vietējos dabas resursus ar domu, ka tādējādi ar tiem mācāmies atteikties no plastmasas priekšmetiem. Aicinu inovatīvus pedagogus, kuriem interesē ekoloģija un kuri gribētu strādāt šādā skolā un veidot ekokopienu, pieteikties.”
