Otrdien Latvijā atzīmēja Sociālo darbinieku dienu. Daudzi Alūksnes rajona sociālie darbinieki pat nezināja, ka šī ir viņu profesionālo svētku diena.
Otrdien Latvijā atzīmēja Sociālo darbinieku dienu. Daudzi Alūksnes rajona sociālie darbinieki pat nezināja, ka šī ir viņu profesionālo svētku diena. Ziemeru pagasta sociālā darbiniece Iveta Vārtukapteine uzskata, ka šie svētki būtu jāsvin, tiekoties kopīgā pasākumā.
“Sociālā darbinieka pienākumi nav viegli. Būtu jauki, ja rajonā rīkotu kopīgu svētku pasākumu. Arī es nezināju, ka šī ir mūsu svētku diena. Tagad sociālie darbinieki bieži tiekas kursos, pilnveido savas zināšanas. Pieredzē varam dalīties vien tajos retajos brīžos, kad sēžam pie kafijas tases,” saka I.Vārtukapteine.
Viņa sociālās darbinieces pienākumus Ziemeru pagastā veic jau pusotru gadu. I.Vārtukateinei ir augstākā pedagoģiskā izglītība (sākumskolas skolotāja). Viņa atzīst, ka ir iecere mācoties iegūt vairāk zināšanu arī par sociālā darbinieka specialitāti.
“Ziemeru pagastā ir gandrīz 1000 iedzīvotāji. Pastāvīgi apmeklēju 35 ģimenes, kā arī bērnus, kas neapmeklē skolu, un palīdzu risināt ikdienišķas problēmas pagasta cilvēkiem. Daudz ko cenšos panākt pārrunu ceļā, mēģinu gūt nelaimē nonākušo uzticību,” viņa stāsta.
Sociālā darbiniece atzīst, ka visgrūtāk ir cilvēkus motivēt meklēt darbu. “Ir grūti motivēt darbspējīgos cilvēkus darīt kaut ko, lai situāciju ģimenē uzlabotu. Laukos brīvu darba vietu praktiski nav. Ja cilvēkam nav personiskā transportlīdzekļa, grūti nokļūt uz darbu citā pagastā vai Alūksnē. Būtu labi, ja valsts šos cilvēkus vairāk atbalstītu, piemēram, veicinot jaunu darba vietu radīšanu pagastos. Es mudinu cilvēkus pievērsties lauksaimniecībai, jo šajā nozarē var gūt Eiropas Savienības atbalstu. Laukos gandrīz katram ir zeme, ko varētu lietderīgi izmantot,” atzīst I.Vārtukapteine.
Ziemeru pagasta padome sociālo jautājumu risināšanai gadā tērē apmēram 4000 latu. Maznodrošināto ģimeņu bērniem skolā ir brīvpusdienas, cilvēkiem atmaksā medikamentu un aprūpes preču iegādi, kā arī palīdz citādāk. Krīzes situācijās piešķir vienreizējos pabalstus.
“Stimulu darbam dod ģimenes, kas ir spējušas saņemties, atradušas darbu. Pagastā ir viena daudzbērnu ģimene, kas izmanto jebkuru darba iespēju, lai ģimenē uzlabotu finansiālo situāciju. Par viņiem ļoti priecājos. Protams, darbā ir arī rūgtuma brīži, kad nezinu, ko darīt,” saka I.Vārtukapteine.
Viņa uzsver, ka reizēm cilvēkiem pietiek tikai ar labu vārdu, uzslavu no sociālā darbinieka.
“Pie manis nāk arī pensionāri, kas vēlas parunāties un dzirdēt uzmundrinājumu. Jāatzīst, lai vienmēr teiktu labos vārdus, pašai ir jābūt psiholoģiski stiprai. Man ir labs darba kolektīvs, kas uzmundrina, un ģimenes atbalsts,” uzsver I.Vārtukapteine. Kolēģiem svētkos viņa vēl: rītiem labas domas, dienā – darbu, kas piepilda sirdi, vakariem svētīgu nogurumu bez rūgtuma.
