15.jūlijā pasaules rekordistam soļošanā Ādolfam Liepaskalnam palika 95 gadi.
15.jūlijā pasaules rekordistam soļošanā Ādolfam Liepaskalnam palika 95 gadi. Neviens Alūksnes novadnieks nav sasniedzis tik izcilus rezultātus sportā. Par viņa sportam veltīto dzīvi stāsta izstāde “Aizmirstais zelts”, kas vakar atklāta Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā.
1939.gadā Ā.Liepaskalns olimpiskajās pārbaudēs ieguva otro vietu, kas ļāva soļotājam startēt 50 000 metru distancē. Diemžēl 1940.gadā olimpiskās spēles nenotika, jo sākās Otrais pasaules karš. Atmiņās Ādolfs Liepaskalns raksta, ka 25 000 metru soļojumā viņš bija guvis krietni labāku rezultātu par 1938.gadā sasniegto pasaules rekordu. Diemžēl viņa rezultātu nevarēja apstiprināt, jo sacensības notika uz šosejas. “Ā.Liepaskalns un viņa cīņu biedri bija un vēl ilgi paliks fenomenālākie soļotāji. Ne rezultātu dēļ, bet neatlaidības, sporta fanātisma, mīlestības dēļ. Tā nav pārspēta. Par Ādolfa pēdējiem rekordiem, it sevišķi par viņa stilu, kas toreiz bija jauns un neierasts, izvērsās visai karstas diskusijas,” raksta sporta žurnālists Ē.Kehris grāmatā “Tas skaistais soļotāju laiks”.
Sacensību starplaikos Ā.Liepaskalns dzīvoja tēva mājās “Avotenēs”, ko viņš mīlēja vairāk par visu. 1986.gadā Karvā pie māju ceļa izveidots piemineklis. Tā tēlnieks ir alūksnietis Ainārs Zelčs. Ā.Liepaskalna atdusas vietā – Opekalna kapsētā – ir melns granīta piemineklis, uz tā attēlota olimpiskā lāpa, kas aicina nest tālāk sportista slavu. Katru gadu notiek pārgājiens “Pa Ādolfa Liepaskalna pēdām”. Tajā interesenti dodas pa Alūksnes – Gulbenes bānīša sliedēm, jo šaursliežu dzelzceļa līnija bija soļotāja treniņu vieta. Starp gulšņu brusēm viņš trenēja garāku soli un nostiprināja kāju purngalus, kā arī daļēji novērsa gurnu šūpošanos.
Izstādē redzamas fotogrāfijas, dokumenti, relikvijas, balvas un Goda raksti. Īpašs akcents ir divi ceļojumu koferi, ko soļotājs izmantoja sporta gaitās. Koferi ir savienoti ar simbolisku ceļu – papīra lenti. Tajā izstādes apmeklētāji var lasīt atmiņas par izcilo sportistu, kā arī paši rakstīt stāstus par novadnieku.
