Par manu septembra vidus tradīciju jau piekto gadu kļuvis kāds īpašs pasākums, no kura vienmēr atgriežos ar lieliskiem iespaidiem, pieredzi un iedvesmu. Tā ir Eiropas sadarbības diena, kas šogad sasaucās arī ar Pasaules talkas dienu 21. septembrī. Te tiek gūti vairāki labumi vienlaikus – ceļojums uz tuvējo kaimiņvalsti Igauniju; jaunu vietu, procesu un galvenais – cilvēku – iepazīšana; pārsteigums par to, cik daudz labu darbu var izdarīt, kooperējoties ar kaimiņiem; pats darīt labus darbus plecu pie pleca ar igauņiem un šajā pasākumā – arī ar krieviem; sapratne par to, ka no mazām lietām sākas lielas; apziņa, ka viss sākas ar tevi – pat kosmoss; kā arī tik vienkārša un prozaiska atskārsme – cik gan labi garšo borščs labā kompānijā gan Latvijā, gan Igaunijā!
Pārsteidzoši, cik daudz var uzzināt vienā ceļojumā, taču arī no šī, Latvijas, Igaunijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmu organizētā “Zaļā visuma ceļojuma” uz Tartu, es atgriezos ar pārdomām gan par to, cik daudz jau sen nelietotu šķīvju man mājās ir un to otrreizējas izmantošanas iespējām, gan par to, cik miljardiem gadu vēl pietiks mums tuvākās zvaigznes Saules, kas pēc šiem miljardiem gadu eksplodēšot līdzīgi, kā to darot citas zvaigznes. Pēdējā gadījumā es gan laikam neko nevaru līdzēt, taču rūpēties par to, lai mūsu planētas, lokālāk – Latvijas resursu pietiktu pēc iespējas ilgākam laikam, es noteikti varu. Ar šādu pārliecību no “Zaļā visuma ceļojuma” atgriezās arī citi alūksnieši.
Pārrunājot pasākuma tematiku, kas šoreiz bija izpratnes veicināšana par atkritumu šķirošanu, atkārtotu lietu izmantošanu un enerģijas taupīšanu, jāsecina, ka cilvēkiem tas vairs nav nekāds jaunums un pārsteigums. Uz “zaļajiem” aktīvistiem vairs neskatās kā uz utopistiem, savukārt “Zero Waste” (bezatkritumu dzīvesveids) vairs nav tikai svešvārds, kas mūs neskar. Izrādījās, gandrīz katrs no šī ceļojuma dalībniekiem mēģina kaut ko darīt, lai kļūtu dabai un visumam draudzīgāks. Šķiro atkritumus, neņem plastmasas maisiņus veikalos, iepērkas lietoto preču veikalos, cenšas automašīnas vietā biežāk lietot velosipēdu un apsver pat elektromobiļa iegādi. Katram tas ir tikai solītis, bet varbūt mēs visi kopā kaut nedaudz tuvojamies tai šķietami nesasniedzamajai vīzijai par delfīniem, kuri vairs nepeld plastmasas jūrā.
