Šogad pirmajā pusgadā Austrumvidzemē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo periodu apstiprināto arodslimību skaits ir palielinājies gandrīz divas reizes – 2005.gadā sešos mēnešos reģistrētas 15, bet 2004.gadā – 8 arodsaslimšanas.
Šogad pirmajā pusgadā Austrumvidzemē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo periodu apstiprināto arodslimību skaits ir palielinājies gandrīz divas reizes – 2005.gadā sešos mēnešos reģistrētas 15, bet 2004.gadā – 8 arodsaslimšanas.
“Šogad aktīvāki kļuvuši Alūksnes rajona uzņēmumu darbinieki, kas pievērš lielāku uzmanību savām tiesībām un meklē palīdzību attiecīgās institūcijās, lai saņemtu atlīdzību par nodarīto kaitējumu,” stāsta Austrumvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas galvenā valsts darba inspektore (arodveselības speciāliste) Jolanta Feldere.
Alūksnes rajonā šogad reģistrēti pieci arodslimnieki, bet pērn pirmajā pusgadā šādu gadījumu nav bijis. Šogad sešos mēnešos Austrumvidzemē pārsvarā arodslimnieces bijušas sievietes. Piecas strādā medicīnas nozarē, divas – izglītības iestādēs, pārējās ir: pārdevēja, veļas mazgātāja, friziere, viena strādā pirtī. Reģistrētie arodslimnieki vīrieši nodarbināti apstrādes rūpniecībā – transporta līdzekļu vadītāji un zāģēšanas operatori.
Vidējais arodslimnieku vecums ir dažāds – divām jaunākajām arodslimniecēm, kas strādā medicīnas iestādēs, ir 37 gadi, bet vecākajai arodslimniecei – 72 gadi (arī medicīnas darbiniece). Kaitīgā faktora vislielākais iedarbības laiks arodslimniekiem ir grupā no 21 līdz 30 gadiem. Analīze rāda, ka visvairāk arodslimnieki sirgst ar skeleta – muskuļaudu – saistaudu sistēmas slimībām (seši gadījumi), arī ar nervu sistēmas un vibrācijas slimībām (katrā grupā trīs gadījumi).
Šogad visu reģistrēto arodslimību cēloņi esot kombinētie faktori. “Vairumā gadījumu darba devēji nebija izvērtējuši kaitīgos faktorus darbavietā vai to nebija veikuši kvalitatīvi. Rezultātā darbinieki nebija nosūtīti uz obligātajām veselības pārbaudēm – no 15 gadījumiem pārbaudes bijušas tikai trīs gadījumos,” atzīst J.Feldere.
Austrumvidzemes reģionālā valsts darba inspekcija rakstīja rīkojumu, lai darba devēji konstatētos pārkāpumus novērstu, vienā gadījumā tika piemērots naudas sods, jo prasības atkārtoti netika ievērotas.
J.Feldere secina, ka lielos uzņēmumos darba devēji pievērš pastiprinātu uzmanību darba aizsardzības uzlabošanai, risku novēršanai, cenšas sakārtot darba vides iekšējās uzraudzības sistēmu. Ar katru gadu situācija uzlabojas, taču problēmas ir nelielās kokzāģētavās, kur prasības ievēro minimāli.
“Ne visos gadījumos var vainot tikai darba devējus. Valsts uzņēmumos, piemēram, medicīnas iestādēs trūkst līdzekļu, lai veiktu darba aizsardzības pasākumus, lai gan tās vēlas situāciju uzlabot,” spriež inspektore.
Ja darbavietā ir kaitīgi darba vides apstākļi, strādājošajiem par to vajadzētu informēt darba devēju un lūgt nosūtīt uz veselības pārbaudi.
“Ģimenes ārsts vai arodslimību ārsts dod nosūtījumu tālākai izmeklēšanai uz Paula Stradiņa slimnīcu. Ja cilvēks nestrādā un viņam ir aizdomas par arodsaslimšanu, tad noteikti jādodas pie ģimenes ārsta,” uzsver J.Feldere.
