Piespiedu darbu kā kriminālsodu Latvijā piemēro kopš 1999.gada.
Piespiedu darbu kā kriminālsodu Latvijā piemēro kopš 1999.gada. Tas paredz, ka likumpārkāpējam nosaka par pienākumu nostrādāt vietējās sabiedrības labā no 40 līdz 280 stundām. Darbi jāveic par brīvu, no algotā darba un mācībām brīvajā laikā.
1999.gadā piespiedu darbs kā sods tika piemērots 183 personām, 2000.gadā šo personu skaits sasniedza apmēram 600, bet gadu vēlāk jau 1020 personas. Piespiedu darbus visbiežāk piespriež par atkārtotu braukšanu dzērumā, zādzībām un nelikumīgu koku izciršanu. No kopējā notiesāto personu skaita šī soda veida piemērošana palielinājusies no 1,4 līdz astoņiem procentiem. Ir rajoni, kur piespiedu darbi piespriesti no 20 līdz 25 procentiem.
Piespiedu darbu piemērošanas lietderība praksē šobrīd ir pārbaudīta, un par šā kriminālsoda efektivitāti šaubu nav – tas ir efektīvs. No valsts tas neprasa ievērojamus papildu līdzekļus, bet tā sabiedrība gūst reālu labumu.
Latvijas ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Vitolds Zahars uzskata, ka piespiedu darbs ir smags sods, kam ir publisks raksturs, un nav ērts un patīkams, jo sodītajam piespriestās stundas jāatstrādā citu cilvēku acu priekšā. “Tāpēc cietums dažam varbūt ir pat glābiņš, jo pretēji strādāšanai visu acu priekšā mazā pilsētā, kur viens otru pazīst, necieš sodītā imidžs. Tajā pašā laikā šis soda veids ir raksturīgs pilsoniskai sabiedrībai, kas no šā cilvēka nesteidzas atbrīvoties, izolēt, bet sodu liek izciest savā vidē,” saka V.Zahars.
Piespiedu sabiedriskajos darbos viņš saskata pozitīvus elementus. Bieži vien no pārkāpuma līdz soda izciešanas paiet gads. Šādā laikā cilvēka apziņā zūd sajūta par sodu, bet norīkošana piespiedu sabiedriskajos darbos notiek ātrāk. Daļa pārkāpēju ir mazturīgi un nespēj samaksāt piespriesto naudas sodu, piemēram, 30 minimālo mēnešalgu apmērā. Turklāt no šāda soda ciestu arī pārkāpēja ģimene kopumā. “Minētais sods palīdz risināt arī sociālās problēmas, jo darba veicēji sakopj pašvaldības teritoriju un objektus, piemēram, ceļu malas, kapu, skolu, slimnīcu, baznīcu apkārtni un citu. Pozitīvie darba rezultāti soda izcietējam dod gandarījumu par paveikto,” secina V.Zahars. Vairāku rajonu pašvaldību vadītāji pārliecinājušies, ka arī pēc soda izciešanas persona labprātīgi turpina iesākto darbu brīvprātīgi. Piespiedu sabiedriskajos darbos sodītais strādā brīvajā laikā, tāpēc viņš, turpinot strādāt, pelna naudu un tādējādi materiāli atvieglo ģimenes materiālo stāvokli. Saglabājas arī kontakts bērniem ar vecākiem. Nedēļā notiesātajam jānostrādā ne mazāk par 12 stundām. “Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un pat izvairās no tā, viņu brīdina par iespējām sekām, kas saskaņā ar Krimināllikumu var būt arests,” skaidro V.Zahars.
