Šāgada pirmajā pusgadā Madonas reģionālā Vides pārvalde pie administratīvās atbildības par rūpnieciskās zvejas pārkāpumiem un noteikumu neievērošanu ir saukusi 15 Alūksnes rajona iedzīvotājus.
Šāgada pirmajā pusgadā Madonas reģionālā Vides pārvalde pie administratīvās atbildības par rūpnieciskās zvejas pārkāpumiem un noteikumu neievērošanu ir saukusi 15 Alūksnes rajona iedzīvotājus.
Pagājušajā trešdienā Alūksnes ezera iekšezerā tika izņemti nelegāli ievietoti zvejas tīkli apmēram 500 metru garumā. Inspektori nelegālos zvejas tīklus ir konfiscējuši arī citās dienās.
“Bieži vien makšķernieki mums sūdzas par konkrētām vietām, kur bijuši izlikti tīkli, bet neguļ jau arī šo tīklu licēji. Kamēr mēs nokļūstam minētajā vietā, tīklu tur vairs nav. Saņēmām informāciju, ka tīklus ezerā nelegāli liek pat dienas laikā. Pagājušajā trešdienā devāmies izbraucienā pa ezeru. Laika apstākļi bija piemēroti, jo spīdēja saule, tādēļ izliktos tīklus varēja labi ieraudzīt,” stāsta Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors Igors Zvejnieks.
Viņš uzsver, ka godīgos un negodīgos makšķerniekus var pazīt arī pēc laivas krāsas un citām pazīmēm. Populāras tīklu likšanas vietas ir Alūksnes ezera iekšezerā un Alūksnes ezera teritorijā Jaunalūksnes pagastā.
“No ezera izņēmām nevienam nepiederošus tīklus, citādāk to nosaukt nevar. Atrast īpašnieku šādi ievietotiem tīkliem ir neiespējami. To var izdarīt tikai tad, kad pieķeram vainīgo tīkla ielikšanas vai izņemšanas brīdī. Izņēmām četrus tīklus, katram garums bija 90 metru, vienu 30 metru tīklu, vairākus mazus tīklus, kuru kopējais garums ir apmēram 90 metru. Diemžēl tīkli ir tik lēti, ka licēji pēc konfiscēšanas atkal iegādājas jaunus. Tuvākajā laikā nārstos līņi, tie pašlaik visbiežāk sapinas tīklos. Skumji, ka nelegālo tīklu licēji noķertās zivis pēc tam pārdod un par iegūto naudu iegādājas grādīgos dzērienus,” saka I.Zvejnieks.
Viņš uzsver, ka šogad intensīvi aizaug iekšezers, bet tā attīrīšana no zālēm tuvākajā laikā nav paredzēta. “Vienīgais labums, ka šogad laika apstākļi nav tik labvēlīgi, lai veidotos zilaļģes,” saka I.Zvejnieks. Viņš atklāj, ka “ALJA” apsver iespēju ņemt kredītu ātrākas motorlaivas, nekā “ALJAS” rīcībā ir pašlaik, iegādei. Tādējādi veiksmīgāk varēs apsekot visu ezera teritoriju.
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.pants paredz soda apmēru par medību, makšķerēšanas, zivju izkraušanas un zivju krājumu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Par makšķerēšanu bez makšķerēšanas kartes personai izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu piecu latu apmērā. Naudas sodu no 20 līdz 250 latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas, var sodīt par medību, zvejas, makšķerēšanas, zivju izkraušanas vai zivju krājumu aizsardzības noteikumu un noteiktās kārtības pārkāpšanu.
“Par nelikumīgu zveju bez attiecīgas atļaujas vai aizliegtā vietā saudzēšanas laikā vai ar aizliegtiem rīkiem un paņēmieniem, kā arī par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, – uzliek naudas sodu no 30 līdz 500 latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus. Naudas soda apmērs ir atkarīgs no vainu mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem. Vairumā gadījumu sodītās personas pēc tam pārkāpumus vairs neizdara, bet ir arī pretēji gadījumi,” saka Madonas reģionālās Vides pārvaldes vecākais inspektors Imants Hamanis.
