Alūksnes novada domē aprīļa finanšu komitejas sēdē stundas garumā izvērtās asas diskusijas par sociālo budžetu, kur pašlaik jau ir 29 000 latu pārtēriņš no šim gadam paredzētajiem līdzekļiem.
Sociālais dienests jau šā gada sākumā izstrādāja priekšlikumus pabalstu samazināšanai – deputāti tos februārī akceptēja, bet tie joprojām nav stājušies spēkā, jo ministrija tos neakceptēja, norādot, ka jāveic nelieli labojumi. Kamēr notika saskaņošana, sociālā dienesta vadība norādīja, ka saistošie noteikumi jāpārskata vēlreiz, jo līdzekļu nepietiks, un sāka izstrādāt jaunas izmaiņas. Līdz ar to februārī pieņemtās izmaiņas joprojām nav stājušās spēkā un pabalsti tiek maksāti pēc iepriekšējā nolikuma.
Rosina izteikt neuzticību
Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vija Vārtukapteine komitejā iepazīstināja ar priekšlikumiem, ko dienests izstrādājis, lai samazinātu pabalstos izmaksājamo pašvaldības līdzekļu apmēru. Ja tos īstenotu, tad līdz gada beigām varētu ietaupīt apmēram 40 000 latu. “Pabalstu saņēmēju skaitā 34 procenti novadā ir bērni. Turklāt tikai 12 procenti no pabalstu apjoma ir tie, kas nav valstī obligāti noteiktie, bet daļa arī no šiem 12 procentiem ir valstī obligāti noteiktās sociālās garantijas, kas personai pienākas,” teica V.Vārtukapteine. Vairāki deputāti Sociālajam dienestam pārmeta, ka nekas nav darīts, lai nepieļautu sociālā budžeta pārtēriņu jau gada sākumā. Deputāts Jānis Nīkrencis pat rosināja izteikt neuzticību dienesta vadītājai Regīnai Kalniņai, savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsvēra, ka par iestādes budžetu atbild iestādes vadītājs: ja budžets jau ir pārtērēts, tas esot iestādes vadītāja pārkāpums. V.Vārtukapteine norādīja – dienests strādā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sociālās palīdzības pabalstiem, turklāt ir jāizmaksā pabalsti, kas valstī noteikti kā obligāti: garantētā minimālā ienākuma pabalsts un dzīvokļa pabalsts.
Vispirms pabalstus, tad algas
Komitejā raisījās diskusija, ka, vienlaikus saņemot vairākus pabalstus, Alūksnes novadā mēnesī tiek izmaksātas apjomīgas summas uz vienu cilvēku. Izskanēja, ka Alūksnes novadā bijušas pat personas, kas mēnesī pabalstos saņēmušas apmēram 500 latu. Pašvaldības ekonomiste Valda Silicka norāda, ka sociālajos pabalstos izmaksājamās summas noteikti jāsamazina, citādi “pašvaldības budžets otrajā pusgadā sabruks”. Deputāts Andis Krēsliņš ierosināja vispirms izmaksāt sociālos pabalstus un tikai tad, ja līdzekļi atliek, algas sociālajiem darbiniekiem, jo tad viņi būšot ieinteresēti iekļauties budžetā. Par sociālās palīdzības pabalstiem deputāti galīgo lēmumu pieņems rīt, 28.aprīlī, novada domes sēdē, skatot Sociālā dienesta iesniegtos priekšlikumus tādiem saistošajiem noteikumiem, lai iekļautos šim gadam atvēlētajā sociālajā budžetā. Jaunos noteikumus vēl vajadzēs saskaņot atbildīgajās instancēs, tādēļ spēkā tie stāsies tikai pēc dažiem mēnešiem.
Valsts vairs nepalīdzēs
Savukārt Labklājības ministrijā jau raisās diskusijas par to, ka valstī iecerēta sociālo pabalstu reforma. Labklājības ministrija rosinās izmaiņas likumos, lai dotu tiesības pašvaldībām patstāvīgi lemt par iztikas pabalstu piešķiršanu mazturīgajiem un tādā apjomā, kādā attiecīgā pašvaldība to var atļauties. Nākamgad valsts vairs nevarēšot līdzfinansēt ne garantētā minimālā ienākuma, ne dzīvokļa pabalstu – pašlaik Saeima pašvaldībām tos ir noteikusi kā obligāti maksājamus pabalstus mazturīgajiem (daļu pabalsta maksā valsts, daļu – pašvaldība).
