Arī Alūksnesrajona sociālajiem darbiniekiem nevajadzēs kārtot sertifikāciju, lai strādātu savā profesijā, tomēr obligāti vajadzēs iegūt augstāko izglītību.
Arī Alūksnesrajona sociālajiem darbiniekiem nevajadzēs kārtot sertifikāciju, lai strādātu savā profesijā, tomēr obligāti vajadzēs iegūt augstāko izglītību.
To paredz pagājušajā nedēļā valdības akceptētie noteikumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. “Ja vajadzētu iziet sertifikāciju, tad cilvēkiem, kuriem nav augstākās izglītības sociālajā darbā, ar to pietiktu, lai turpinātu strādāt. Viņi varētu strādāt profesijā arī bez attiecīgās izglītības, tomēr tagad šī norma ir svītrota,” stāsta Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Vija Vārtukapteine.
Sociālie darbinieki var iegūt divu līmeņu augstāko izglītību. Pirmajā līmenī ir jāmācās divus gadus, bet otrajā – četrus. “Alūksnes rajonā visiem sociālajiem darbiniekiem nav šādas izglītības, tomēr daudzi cilvēki pašlaik mācās. Sociālās palīdzības organizatoriem un rehabilitētājiem nepieciešama pirmā līmeņa augstākā izglītība. Ikviens Alūksnes rajona sociālais darbinieks pats var izvēlēties, kāda līmeņa izglītību iegūt,” saka V.Vārtukapteine.
Malienas pagasta sociālā darbiniece Janīna Čugunova pirmo gadu studē Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” Smiltenes filiālē sociālā darbinieka specialitātē. Viņa vēl nav izlēmusi, vai iegūs pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību. “Tas atkarīgs no tā, vai sociālais darbinieks cilvēkiem varēs palīdzēt kaut ko vairāk nekā pašlaik valdības piešķirtie garantētie minimālie ienākumi (GMI) 18 latu apmērā. Ja tā būs, tad, iespējams, mācīšos četrus gadus,” spriež J.Čugunova.
Viņa atzīst, ka pagastā ir ģimenes, kas pabalstus saņem vairāku desmitu latu apmērā, tomēr laukos ar tādiem ienākumiem ģimene izdzīvot nevar. “Cilvēki laukos ir ieslīguši lielā bezcerībā un neredz nākotnes perspektīvas. Viennozīmīgi, laukos neradīsies jaunas darbavietas, lai arī Latvijā izveidos novadus. Lai pagastos attīstītu uzņēmējdarbību, tādējādi mazinot bezdarbu, veicinātu tūrismu, ir nepieciešams uzlabot ceļus,” secina J.Čugunova.
“Esmu jau sen sapratusi, ka sociālā darbinieka profesija nav viegla. Sociāli maznodrošināto kontingents ir nemainīgs, tomēr ceru, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā situācija kļūs labāka. Uzskatu, ka izglītība sociālajiem darbiniekiem ir vajadzīga, jo līdz šim mums nebija gandrīz nekādu teorētisko zināšanu, kā strādāt. Mācoties saprotu, ka daudzas lietas vajadzētu risināt citādāk, nekā to darīju līdz šim,” vērtē J.Čugunova.
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir veikti, jo atbildīgās amatpersonas secinājušas, ka teorētiskās zināšanas, profesionālo iemaņu un īpašību atbilstību profesionālajiem standartiem var sasniegt, iegūstot atbilstošu augstāko izglītību. Šādus speciālistus nevajag sertificēt.
Sociālā darba profesija netiek uzskatīta par bīstamu, kurai nepieciešama sertifikācija. Izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
