Alūksnes novada sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas sēdē pagājušajā nedēļā diskutēja par nākamā gada budžetu sociālajām vajadzībām. Provizoriskie aprēķini liecina – šim mērķim novadā vajadzēs vairāk naudas nekā šogad: gandrīz miljonu jeb apmēram 950 000 latu.
Cik liels nākamgad būs kopējais Alūksnes novada budžets, pašlaik vēl nav zināms. Šogad tas bija 9,7 miljoni latu. Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa norāda – provizoriskie aprēķini veikti, par pamatu ņemot šā gada pirmo 9 mēnešu datus. Pabalstiem un palīdzībai mazturīgajiem iedzīvotājiem nākamgad plānoti 612 700 latu, kas sastāda vislielāko izdevumu daļu. (Salīdzinājumam – šogad pabalstos novadā līdz šim izmaksāti
480 000 latu – red.) No tiem garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstiem nākamgad paredzēti 386 000 latu, dzīvokļu pabalstiem – 92 000 latu, veselības aprūpei – 16 000 latu, ēdināšanai izglītības iestādēm – 47 000 latu, ārkārtas gadījumiem – 12 000 latu, sociālajām garantijām bāreņiem un audžuģimenēm – 44 000 latu, pārējiem pabalstiem trūcīgiem iedzīvotājiem – 15 000 latu. Savstarpējos norēķinos par sociālajiem pakalpojumiem plānots tērēt 51 300 latu.
Silto zupu vajag vairāk
Sadaļā “Pārējie sociālie pakalpojumi” paredzēti līdzekļi sabiedriskajām organizācijām, vasaras nometnes rīkošanai mazturīgo ģimeņu bērniem, Ziemassvētku paciņu sarūpēšanai novada vecajiem ļaudīm. Komitejas vadītājs Ainars Melders uzsver – sabiedriskajām organizācijām obligāti būs jāslēdz sadarbības līgumi ar pašvaldību, lai būtu skaidri atrunāts, ar ko organizācija pašvaldības teritorijā nodarbojas, pretējā gadījumā finansiālu atbalstu no pašvaldības nevarēs gūt. Šajā sadaļā ir arī zupas virtuves izdevumi, par ko komitejas sēdē raisījās plašāka diskusija. R.Kalniņa norāda – kopš pirmsākumiem ir dubultojušies izdevumi, lai vienai dienai izvārītu zupu. Nākamgad šim mērķim sociālajā budžetā paredzēs 5830 latu. Deputāte Marina Ramane atzīst – pēdējās reizēs jau pietrūcis izvārītās zupas, ko dalīt cilvēkiem. “Šogad līdzekļu zupas virtuvei pietiks, bet nākamgad būs jādomā. Tie, kas pēc zupas nāk, ir cilvēki, kam patiesi šī ēdienreize ir svarīga,” vērtē M.Ramane. A.Melders uzskata, ka organizācijām aktīvāk būtu jāorganizē ziedojumu vākšana zupas virtuvei. “Gādāsim, lai siltu zupu tomēr saņem visi. Tauta vēl nezina, kas viņus sagaidīs nākamgad,” spriež A.Melders. Savukārt sociālo dzīvokļu apmaksas kompensācijām plānoti 7000 latu, dienas aprūpes centram “Saules stars” – 14 000 latu, bet Sociālā dienesta administratīvajām izmaksām – tikpat, cik šogad.
Domās, no kā atteikties
Šie ir tikai provizoriski budžeta skaitļi, ko vēl rūpīgi pārskatīs, no kā atteikties. Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova secina – ja kopējais budžets pašvaldībai būs jāsamazina par 15 procentiem, bet sociālais budžets vien būs tik apjomīgs, tad citām nozarēm pašvaldībā būs būtiski jāsamazina finansējums. Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vija Vārtukapteine norāda – sociālo budžetu varētu samazināt, ierobežojot pašvaldības pabalstu izmaksu. A.Melders uzskata – sociālā budžeta summai vēl būtu jāpieskaita “simtlatnieku” programma, kas arī ir kā sociālā palīdzība. Alūksnes novadā tajā katru mēnesi iesaistīti apmēram 260 cilvēku. „”Simtlatnieku” programmu valstij vajadzēja īstenot caur uzņēmējdarbību, nevis pašvaldībām. Atsevišķos gadījumos katru mēnesi cilvēks saņem šo stipendiju un vēl 40 latus GMI, tādēļ vairs nav ieinteresēts strādāt pie uzņēmējiem. Darba devēji par saviem padotajiem maksā sociālo nodokli, bet par stipendijas saņēmējiem to neviens nemaksā – šī nauda valstī netiek atražota!” saka A.Melders.
Pabalsts būs „jānopelna”
Komitejā raisījās diskusija, ko pašvaldība varētu darīt, lai atradinātu no valsts veicinātās ierastās kārtības cilvēkus, kuriem sociālie pabalsti ir darba algas vietā. Viena no iespējām ir iesaistīšanās līdzdarbības pasākumos. Tie paredz, ka sociālā dienesta klienta pienākums ir aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, tostarp piedaloties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai. A.Melders uzsver – ja cilvēki neiesaistīsies līdzdarbības pasākumos, pašvaldība pabalstus nemaksās. Diemžēl pagastos jau vērojama tendence atteikties no “simtlatniekiem”, jo nav darba, ko uzdot.
